Yaa mi ní ɔ nɔ

Mɛni Klɔuklɔu Peemi Tsɔɔ?

Mɛni Klɔuklɔu Peemi Tsɔɔ?

Nɔ́ nɛ Baiblo ɔ de

 Ke a ke nɔ ko ngɛ klɔuklɔu ɔ, lɔ ɔ tsɔɔ kaa nɔ ɔ kɛ e he wui mu ní tsumihi a mi. A je Hebri munyungu nɛ a tsɔɔ sisi ke “klɔuklɔu” ɔ kɛ je munyu ko nɛ tsɔɔ “nɔ́ ko nɛ a je kɛ ma si banee” ɔ mi. Enɛ ɔ he ɔ, ke nɔ́ ko ngɛ klɔuklɔu ɔ, e tsɔɔ kaa a tsu he nɛ pi nɔ́ saisaa ko nɛ a kɛ peeɔ akɛnɛ e he tsɔ ɔ he je.

 Mawu ngɛ klɔuklɔu wawɛɛ nitsɛ. Baiblo ɔ de ke: ‘Nɔ ko be nɛ ngɛ klɔuklɔu kaa Yehowa.’ * (1 Samuel 2:2) Enɛ ɔ he ɔ, Mawu tsɔɔ wɔ nɔ́ nɛ wa maa pee konɛ waa pee klɔuklɔu.

 A kɛ Munyungu nɛ ji “klɔuklɔu” ɔ ma nyɛ ma tsu ní ngɛ nɔ́ fɛɛ nɔ́ nɛ kɔɔ Mawu he ɔ blɔ fami, titli níhi nɛ a kɛ tsuɔ ní ngɛ Mawu jami mi. Níhi nɛ Baiblo ɔ tu he munyu ɔ ekomɛ ji:

  •   Hehi nɛ a ngɛ klɔuklɔu: Mawu de Mose ngɛ mio tso ɔ nɛ ngɛ sae ɔ he ke: “Zugba klɔuklɔu nɔ o daa si ngɛ ɔ nɛ!.”​​—2 Mose 3:2-5.

  •   Ní peemihi nɛ a ngɛ klɔuklɔu: Blema Israel bi ɔmɛ yeɔ jami mi gbijlɔ slɔɔtohi kɛ jaa Yehowa. A tsɛɛ gbijlɔ nɛ ɔmɛ ke ‘kpehi nɛ a ngɛ klɔuklɔu.’​—3 Mose 23:37, NW.

  •   Níhi nɛ a ngɛ klɔuklɔu: A tsɛɛ níhi nɛ a kɛ tsuɔ ní ngɛ kpe he bo tsu ɔ mi ngɛ blema Yerusalem sɔlemi we ɔ mi ke ‘ní klɔuklɔuhi.’ (1 Matsɛmɛ 8:4) E ngɛ mi kaa e sɛ nɛ a ja jamɛ a ní ɔmɛ mohu lɛɛ, se kɛ̃ ɔ, e sa nɛ a hyɛ jamɛ a ní ɔmɛ a nɔ saminya. *

Anɛ adesa nɛ yi mluku ɔ ma nyɛ maa pee klɔuklɔu lo?

 Ee. Mawu de Kristofohi tsuo ke: “E sa nɛ nyɛɛ pee klɔuklɔu, ejakaa i ngɛ klɔuklɔu.” (1 Petro 1:16) Ngɛ anɔkuale mi ɔ, adesahi nɛ a yi mluku ɔ be nyɛe maa pee klɔuklɔu kɛ pi si kaa bɔ nɛ Mawu ngɛ hlae ɔ. Se kɛ̃ ɔ, a ma nyɛ maa bu nihi nɛ a kɛ Mawu blɔ tsɔɔmihi tsuɔ ní ɔ kaa a “ngɛ klɔuklɔu nɛ a saa Mawu hɛ mi.” (Roma Bi 12:1) Nɔ fɛɛ nɔ nɛ bɔɔ mɔde kaa e maa pee klɔuklɔu ɔ ngɔɔ e ní peepee kɛ e munyu tutui kɛ tsɔɔ jã. Kaa nɔ hyɛmi nɔ́ ɔ, jamɛ a nɔ ɔ kɛ Baiblo blɔ tsɔɔmi nɛ ji, “nyɛɛ pee nyɛ he klɔuklɔu nɛ nyɛɛ yu nyɛ he ngɛ ajuama bɔmi he” kɛ “nyɛɛ pee nihi nɛ a ngɛ klɔuklɔu ngɛ je mi bami tsuo mi” ɔ tsuɔ ní.​—1 Tɛsalonika Bi 4:3; 1 Petro 1:15.

Ke nɔ ko ngɛ klɔuklɔu ngɛ Mawu hɛ mi ɔ, anɛ e klɔuklɔu peemi ɔ ma nyɛ je e dɛ lo?

 Ee. Ke nɔ ko kɛ Mawu blɔ tsɔɔmihi nɛ kɔɔ jemi bami he ɔ tsu we ní hu ɔ, Mawu be jamɛ a nɔ ɔ nae kaa e ngɛ klɔuklɔu hu. Kaa nɔ hyɛmi nɔ́ ɔ, a ngma Baiblo womi nɛ ji Hebri ɔ kɛ ha “nyɛmimɛ nɛ a ngɛ klɔuklɔu,” se kɛ̃ ɔ, a bɔ mɛ kɔkɔ kaa a “ti nɔ ko nɛ e ko ba ná tsui yaya nɛ he we yi kɛ gu e he nɛ e maa hi jee kɛ je Mawu hɛ kalɔ ɔ he ɔ nɔ.”​—Hebri Bi 3:1, 12.

Susumihi nɛ dɛ ngɛ klɔuklɔu peemi he

 Susumi nɛ dɛ: Nɔ ko ma nyɛ maa pee klɔuklɔu ke e tsi e he nya ngɛ ní komɛ a he.

 Anɔkuale munyu: Baiblo ɔ tsɔɔ kaa “nɔmlɔ tso ɔ yi mi wami” aloo kaa nɔ ko maa tsi e he nya wawɛɛ ngɛ nɔ́ ko he ɔ “he be se nami” kɛ ha Mawu. (Kolose Bi 2:23) Mawu suɔ kaa wa ná ní kpakpahi nɛ wa ngɛ ɔmɛ a he se. “E sa kaa nɔ tsuaa nɔ nɛ ye ní, nɛ e nu ní; nɛ e na bua jɔmi kɛ je níhi nɛ e gbo a he dengme ɔ mi. Mawu nike ní ji lɔ ɔ nɛ.”​—Fiɛlɔ 3:13.

 Susumi nɛ dɛ: Ke nɔ ko sɛ we gba si himi mi, aloo e kɛ e he wui bɔmi nami mi ɔ (Celibacy), lɔ ɔ peeɔ lɛ klɔuklɔu.

 Anɔkuale munyu: E ngɛ mi kaa Kristofo no ko ma nyɛ maa ma e juɛmi nya si kaa e be gba si himi mi sɛe mohu lɛɛ, se pi lɔ ɔ nɛ ma ha nɛ e pee klɔuklɔu ngɛ Mawu hɛ mi. E ji anɔkuale kaa nihi nɛ a sɛ we gba si himi mi ɔ ma nyɛ ma ná be fuu kɛ ha Mawu jami. (1 Korinto Bi 7:32-34) Se kɛ̃ ɔ, Baiblo ɔ tsɔɔ kaa nihi nɛ a sɛ gba si himi mi ɔ hu ma nyɛ maa pee klɔuklɔu. Ngɛ anɔkuale mi ɔ, Yesu kaseli ɔmɛ a kpɛti nɔ kake nɛ a tsɛɛ lɛ Petro ɔ ngɛ yo.​—Mateo 8:14; 1 Korinto Bi 9:5.

^ Mawu biɛ ji Yehowa. Baiblo ɔ kukuhi lafahi abɔ kɛ munyu nɛ ji “klɔuklɔu” aloo “klɔuklɔu peemi” piɛɛ biɛ Yehowa a he.

^ Baiblo ɔ tsɔɔ kaa e sɛ nɛ waa ngɔ jami kɛ ha nɔ ko aloo níhi nɛ a kɛ tsuɔ ní ngɛ jami mi ɔ.​—1 Korinto Bi 10:14.