Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Vajtswv Yog Tus Zoo Li Cas?

Vajtswv Yog Tus Zoo Li Cas?

Thaum peb paub txog ib tug neeg zoo, ua rau peb hajyam xav nrog nws sib raug zoo ntxiv. Ib yam li ntawd, thaum peb paub txog Vajtswv zoo, peb yuav hajyam xav nrog nws sib raug zoo thiab. Phau Vajlugkub qhia tias Vajtswv lub hwjchim, lub tswvyim, kev ncaj ncees thiab kev hlub yog 4 yam uas tseem ceeb kawg nkaus.

VAJTSWV MUAJ HWJCHIM

“Au Vajtswv [Yehauvas], koj yog tus uas siv koj lub hwjchim loj kawg thiab koj tsa hlo koj txhais npab tsim ntuj tsim ntiajteb.”​YELEMI 32:17.

Thaum peb saib tej uas Vajtswv tsim tau peb pom tias nws yeej muaj hwjchim loj dua ntais. Thaum koj mus nraum zoov koj hnov tej sab hnub ci tuaj ziab koj. Yehauvas yog tus tsim tej sab hnub ntawd. Koj puas paub lub hnub kub npaum li cas diam? Luag tshawb pom tias hauv lub plawv hnub kub txog 27,000,000°F (15,000,000°C). Ib chib twg, lub hnub cig tej niag ntshua muaj zog npaum li qas txhiab qas vam lub hoob pob loj nus qhias (nuclear) tawg.

Peb saib mas lub hnub loj thiab muaj zog heev. Tiamsis saum nruab ntug muaj qas txhiab qas vam lub hnub qub diam! Yog muab lub hnub piv rau lwm cov hnub qub, mas tseem me kawg nkaus li. Cov neeg tshawb txujci kwv yees tias lub hnub qub hu ua Yu Vai Xikutai (UY Scuti) yog lub loj dua ntais. Lub ntawd loj npaum li cas tiag? Muab piv txwv li no: Yog muab lub hnub qub ntawd los nyob lub hnub chaw ces yuav npog tag nrho lub hnub, lub ntiajteb uas peb nyob no, thiab lub ntiajteb Yupitaw (Jupiter) tibsi! Hauv phau Vajlugkub, Yelemi hais tias Vajtswv Yehauvas yog tus tsim tag nrho tej no. Yehauvas muaj hwjchim loj kawg nkaus li, puas yog?

Vajtswv lub hwjchim pab tau peb li cas? Txhua yam uas Vajtswv tau tsim, tsis hais lub hnub thiab ib puas tsav yam hauv ntiajteb no, puavleej yug peb txojsia. Ua li Vajtswv lub hwjchim puas pab tau peb lwm yam thiab? Nyob rau thawj 100 xyoo, Vajtswv pub hwjchim rau Yexus ua ntau yam txujci tseem ceeb li no: “Neeg dig muag kuj pom kev lawm, neeg ceg tawv kuj mus tau kev, cov uas mob lig mob ruas kuj zoo huv lawm, cov uas lag ntseg kuj hnov lus, cov uas tuag kuj raug muab tsa ciaj sawv los.” (Mathai 11:5) Ua li niaj hnub no ne? Phau Vajlugkub qhia tias Vajtswv “pub zog rau tus uas tsaug leeg” thiab cov uas “tos rawv [Yehauvas] yuav tau zog tshiab tuaj.” (Yaxaya 40:29, 31) Vajtswv tseem pub “lub hwjchim uas loj kawg nkaus” los pab peb thev dhau tej kev nyuaj siab thiab. (2 Khaulee 4:7) Vajtswv twb qee nws lub hwjchim pab peb npaum li no, yeej ua rau peb yimhuab xav nrog nws sib raug zoo, puas yog?

VAJTSWV MUAJ TSWVYIM

“Au [Yehauvas], tej uas koj ua los lawd ntau kawg nkaus li. Koj muaj tswvyim tsim tej ntawd huvsi. Lub ntiajteb puv nkaus tej uas koj tsim.”​NTAWV NKAUJ 104:24.

Peb yimhuab kawm txog tej uas Vajtswv tsim tau, yimhuab ua rau peb qhuas nws lub tswvyim xwb. Niaj hnub no tej neeg tshawb txujci tau muab tej uas Vajtswv tsim los ua qauv, lawv thiaj txawj tsim yam ub yam no thiab txawj kho tej uas lawv tsim tau kom zoo dua qub. Muaj ntau yam uas peb niaj hnub siv, tsis hais tej koob yees duab thiab tej dav hlau, yog tibneeg siv Vajtswv lub tswvyim xwb.

Vajtswv tsim tau lub qhov muag zoo kawg nkaus li

Tibneeg lub cev yeej ua rau peb xav tsis thoob thiab qhuas Yehauvas lub tswvyim. Cia peb kawm seb ib tug menyuam mos liab xeeb li cas los. Cov neeg tshawb txujci pom tias thaum tus kab menyuam mus cog ruaj kiag rau ntawm lub qe lawm, ces thiaj xeeb taus tub. Thaum xeeb kiag xwb, twb qhia tias cov noob ntsha ntawd yuav xeeb tau ib tug menyuam mos zoo li cas. Thaum txog caij xwb cov keeb txawm hloov mus ua lwm hom keeb, hloov ua tej keeb hlab ntsha, ntshav liab, thiab ntshav pob txha. Tsis ntev ces xeeb ua siab ua ntsws, ua plab ua hnyuv txhij txhua tas ces txawm mloog tau tus menyuam mos liab ntawd lub plawv dhia lawm. Cuaj lub hlis xwb, lub qe ntawd txawm siv hlob kiag ua tau ib tug menyuam mos liab. Vajtswv muaj tswvyim kawg nws thiaj tsim tau li no. Coob tus thiaj qhuas Vajtswv raws li nqe no: “Kuv qhuas koj vim koj tsim kuv phimhwj kawg thiab xav tsis thoob.”​—Ntawv Nkauj 139:14.

Vajtswv lub tswvyim pab peb li cas? Vajtswv yog tus tsim ib puas tsav yam. Yog li ntawd, nws yeej paub tias peb yuav ua li cas thiaj muaj kev zoo siab. Nws muab nws lub tswvyim sau cia hauv phau Vajlugkub los cob qhia peb. Phau Vajlugkub qhia li cas xwb? Khaulauxi 3:13 hais tias: “Ib leeg . . . zam ib leeg.” Puas zoo rau peb xyaum li ntawd? Yeej zoo. Cov kws kho mob tshawb pom tias yog peb muaj lub siab zam xeeb, peb yuav tuaj dab ntub dua, thiab tseem yuav pab kom txhob muaj ntshav siab. Tej zaum kuj pab tau cov uas muaj tus mob nyuaj siab, thiab lwm yam kev mob nkeeg. Vajtswv zoo ib yam li tus phoojywg uas tsav tswvyim tas zog peb thiaj ntse. (2 Timaute 3:16, 17) Peb sawvdaws yeej xav tau ib tug phoojywg zoo li ntawd, puas yog?

VAJTSWV YOG TUS NCAJ NCEES

[Yehauvas] nyiam qhov uas ua ncaj.”​NTAWV NKAUJ 37:28.

Vajtswv ib txwm ua ncaj ua ncees rau txhua fab. Phau Vajlugkub hais tias: “Tsis muaj ib zaug Vajtswv yuav ua limhiam kiag li, thiab tus uas muaj hwjchim loj kawg nkaus yuav ua txhaum.” (Yauj 34:10) Tus sau nkauj qhuas Yehauvas tias: “Koj txiav txim ncaj rau ib tsoom neeg.” (Ntawv Nkauj 67:4) Vim “[Yehauvas] saib lub siab,” tibneeg yeej dag tsis tau nws. Yehauvas txiav txim ncaj ncees rau qhov nws paub tej uas neeg xav twjywm hauv nruab siab. (1 Xamuyee 16:7) Tsis tas li ntawd xwb, thaum tibneeg ua tsis ncaj, lawv muab tsis tau tej kev limhiam ntawd zais ntawm Vajtswv. Nws cog lus tias tshuav tsis ntev lawm xwb, “cov neeg limhiam yuav raug muab txiav tu hauv lub tebchaws [ntiajteb].”​—Paj Lug 2:22.

Vajtswv tsis yog ib tug uas nrhiav nrhw kev los teem txim rau noob neej. Yam tsim nyog, nws yeej khuvleej tus ua txhaum. Phau Vajlugkub hais tias: “[Yehauvas] muaj siab khuvleej thiab muaj kev hlub” rau cov neeg phem uas hloov dua siab tshiab. Nws ua ncaj ncees tiag tiag li, puas yog?​—Ntawv Nkauj 103:8; 2 Petus 3:9.

Qhov uas Vajtswv ua ncaj ua ncees pab tau peb li cas? Tus tubtxib Petus hais tias: “Vajtswv tsis saib leejtwg ntsej muag, thiab hauv txhua haiv neeg tus uas paub ntshai Vajtswv thiab xyaum ncaj ncees kuj yog txaus Vajtswv lub siab.” (Tubtxib Tes Haujlwm 10:34, 35) Yog li ntawd, Vajtswv yog tus ncaj ncees nws thiaj tsis xaiv leejtwg ntsej muag. Txhua haiv neeg, tsis hais tus muaj tus pluag, tus laus tus hluas thiaj tau los teev tiam Vajtswv tibsi.

Vajtswv tsis xaiv ntsej muag, txhua haiv neeg tsis hais tus muaj tus pluag, tus laus tus hluas puav leej los cuag tau Vajtswv tibsi

Vajtswv xav kom peb ua ncaj ua ncees, nws thiaj muab lub siab uas paub qhov zoo qhov phem rau peb. Phau Vajlugkub hais tias Vajtswv muab ib txoj kevcai ‘sau rau hauv peb lub siab’ los ‘ua timkhawv’ txog tej uas peb ua. (Loos 2:15) Peb yuav tsum ua tib zoo cob peb lub siab kom paub qhov zoo qhov phem. Peb lub siab thiaj cheem kom peb txhob mus ua phem. Yog peb ua yuam kev los peb lub siab yuav nkaug kom peb hloov dua siab tshiab es txhob ua phem ntxiv lawm. Yog peb paub tias Yehauvas nyiam ua ncaj ua ncees li cas yeej pab tau peb tiag! Yuav pab peb hajyam nrog nws sib raug zoo thiab.

VAJTSWV YOG TXOJKEV HLUB

“Vajtswv yog txojkev hlub.”​1 YAUHAS 4:8.

Phau Vajlugkub hais tias Vajtswv muaj hwjchim, muaj tswvyim, thiab coj ncaj rau txhua fab. Tiamsis qhov uas tshwj xeeb tshaj yog nws txojkev hlub. Phau Vajlugkub qhia tias Vajtswv yog txojkev hlub ntag. Vim li cas? Muab xav li no, Yehauvas tsim tau ib puas tsav yam. Puas yog nws muaj hwjchim, muaj tswvyim, thiab coj ncaj nws thiaj ua tej no? Tsis yog. Nws ua tej no vim yog txojkev hlub xwb. Txhua yam uas nws ua qhia tias nws yog txojkev hlub tiag.

Txawm tias Yehauvas tsis pluag ib yam dabtsi li los, nws txojkev hlub ua rau nws tsim cov tubtxib nyob saum ntuj thiab tsim neeg ntiajteb kom muaj yam ntxwv zoo li nws. Vajtswv xav kom peb paub tias nws hlub peb npaum li cas tiag. Nws kuj tsim lub ntiajteb kom muaj txhij muaj txhua tibneeg thiaj kaj siab ua neej. “Nws pub nws lub hnub tawm tuaj rau cov neeg phem thiab cov neeg zoo, thiab nws tso nag los rau cov neeg ncaj thiab cov neeg tsis ncaj ib yam nkaus.” (Mathai 5:45) Yehauvas yeej hlub tibneeg kawg nkaus li.

Tsis tas li ntawd xwb, “[Yehauvas] muaj kev tab ncuab thiab kev khuvleej.” (Yakaunpau 5:11) Nws hlub tshua cov uas nrhiav kev los paub nws thiab nrog nws sib raug zoo. Vajtswv paub peb txhua leej txhua tus thiab pom tias peb nyias muaj nyias siab thiab nyias zoo txawv nyias lawm ib yam. Hauv 1 Petus 5:7 thiaj hais tias nws yeej ‘mob siab koj.’

Vajtswv txojkev hlub pab tau peb li cas? Thaum peb pom lub hnub dai ncuv tim npoo ntuj ua rau peb qhuas tias zoo nkauj kawg li. Thaum peb hnov ib tug menyuam mos lub suab luag ua rau peb tuaj dab ros thiab. Thaum muaj kwvtij neej tsa hlub tshua peb ua rau peb muaj chaw vam. Tsis tas muaj tej no tiamsis Yehauvas pub tej no rau peb kom peb lub neej muaj hauv paus hauv ntsis.

Vajtswv hlub peb heev nws thiaj cia peb thov tau nws. Phau Vajlugkub hais tias: “Tsis txhob txhawj rau ib yam dabtsi, tiamsis cia li taij thiab thov thiab ua Vajtswv tsaug qhia txhua yam uas koj cheem tsum rau nws paub.” Tej zaum peb nyuaj siab heev twb tsis pom qab yuav qhia rau leejtwg. Tiamsis Vajtswv zoo li leej txiv uas xav kom peb mus cuag nws. Yehauvas hlub peb heev, nws cog lus tias nws yuav pub peb muaj lub “siab tus uas ntau dhau li neeg nkag siab tau.”​—Filipi 4:6, 7.

Hauv ntu no, peb kawm tau 4 yam txog Vajtswv: Nws muaj hwjchim, nws muaj tswvyim, nws coj ncaj ncees, thiab nws yog txojkev hlub. Nimno koj puas pom tias nws yog ib tug Vajtswv zoo li cas tiag? Yuav kom koj yimhuab paub nws zoo, kawm ntxiv txog tej uas nws tau ua yav tas los thiab tej uas nws tseem yuav ua los pab koj tom hauv ntej.

VAJTSWV YOG TUS ZOO LI CAS? Yehauvas yog tus uas muaj hwjchim loj dua ntais thiab muaj tswvyim tshaj. Nws ua ncaj ncees rau txhua fab. Tiamsis qhov tshwj xeeb tshaj yog nws txojkev hlub