Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Tej Lus Faj Lem Uas Muaj Tiav Lawd

Tej Lus Faj Lem Uas Muaj Tiav Lawd

Peb twb kawm lawm tias Khixa mus cuag ib tug yaj saub hauv Kili tebchaws, tiamsis tus yaj saub ntawd tej lus faj lem pab tsis tau nws. Khixa ntseeg yuam kev lawm, nws thiaj swb rau Pawxia tebchaws. Ua li tej lus faj lem hauv phau Vajlugkub ne? Cia peb kawm txog ib zaj lus faj lem txog lub tebchaws Pawxia no. Txhua lo tau muaj tiav huvsi thiab.

Thaum ub tus cev Vajtswv lus hu ua Yaxaya sau tseg tias yuav muaj ib tug vajntxwv hu ua Xailab sawv los ntaus yeej lub nroog Npanpiloo. Twb yuav luag 200 xyoo tom qab Yaxaya sau zaj lus faj lem ntawd, mam muaj tiav raws li nws tau hais.

Yaxaya 44:24, 27, 28: “[Yehauvas], yog tus uas txhiv koj thiab puab koj rau hauv lub plab, hais li no tias, . . . ‘Thiab kuv hais rau nruab tiv txwv tias, “Cia li qhuav, kuv yuav ua rau koj tej hav qhuav qhawv.” Kuv hais txog Xailab tias, “Nws yog kuv tus tswv yug yaj, thiab nws yuav ua txhua yam uas kuv xav tseg tiav huvsi,” thiab hais txog Yeluxalees tias, “Yuav raug muab tsim dua tshiab,” thiab hais txog lub tuam tsev tias, “Koj lub taw tiag yuav raug muab tiag dua.”’”

Tus yawg Kili uas sau keeb kwm hu ua Hawlodadis (Herodotus) hais tias tus dej Yufeti ntws puag ncig lub nroog Npanpiloo. Tiamsis thaum Xailab thiab nws pab tub rog tuaj txog, lawv muab tus dej cais mus rau lwm qhov kom lawv thiaj txeem tau mus rau hauv lub nroog. Thaum Xailab ntaus yeej lawd, nws tso cov Yudai uas poob cev qhev hauv Npanpiloo dim. Nws qheb kev rau lawv rov mus kho Yeluxalees dua tshiab. Thaum ntawd Yeluxalees twb raug puam tsuaj tau 70 lub xyoos lawm.

Yaxaya 45:1: “[Yehauvas] hais li no rau tus uas nws hliv roj tsa lawd, yog Xailab, yog tus uas kuv tuav nws sab tes xis kom kuv thiaj ntaus yeej tej tebchaws ntawm nws xubntiag, thiab hle tej vajntxwv txoj siv ntawm duav, thiab qheb tej qhov rooj rau ntawm nws hauv ntej tsis muaj ib lub rooj loog yuav muab kaw li.”

Thaum cov Pawxia mus txog ntawm Npanpiloo lub rooj loog, ua ciav tsis kaw li. Yog cov Npanpiloo paub tias cov Pawxia yuav tuaj txeeb lawv lub nroog, lawv yeej yuav tsum xauv xwb. Tiamsis hmo ntawd lawv tseg lub rooj loog qheb lug cia.

Thaum kawg txhua yam muaj tiav raws li zaj lus faj lem no. a Tseem muaj ntau zaj lus faj lem hauv phau Vajlugkub uas twb muaj tiav lawm thiab. Tej lus faj lem no tsis yog los ntawm tej vajtswv cuav tiamsis yog los ntawm Yehauvas los. Yehauvas thiaj hais li no: “Thaum chiv keeb kuv twb qhia tej uas yuav muaj tshwm los thaum kawg, thiab yav thaum ub kuv twb qhia tej uas tseem tsis tau ua.”​—Yaxaya 46:10.

Yehauvas yog tus tseem Vajtswv. Nws tibleeg xwb thiaj hais tau tias nws paub txog yav tom hauv ntej. Yehauvas lub npe txhais tias “Nws Ua Kom Muaj Tshwm Sim.” Qhov no txhais tias nws paub txog yav tom hauv ntej. Nws muaj hwjchim tsa thiab txo neeg lub neej mus raws li nws siab nyiam. Nws yeej kho tau txhua yam kom muaj raws li nws cog tseg hauv phau Vajlugkub.

TEJ LUS FAJ LEM UAS MUAJ TIAV NIAJ HNUB NO

Muaj li 2,000 xyoo dhau los, phau Vajlugkub twb qhia txog tiam peb nyob no lawm. Phau Vajlugkub hais tias “tiam kawg” yuav yog “lub sijhawm txom nyem nyuaj siab kawg.” Tiam kawg yog li cas? Puas yog Vajtswv yuav muab lub ntiajteb thiab noob neej rhuav tshem? Tsis yog. Vajtswv yuav tshem kev sib ntxub sib ntxaug, kev quab yuam caij tsuj thiab tej kev txom nyem lwj siab uas raug tibneeg tau ntau txhiab xyoo los lawm. Cia peb kawm ntxiv txog tej lus faj lem no.

2 Timaute 3:1-5: “Tiam kawg . . . neeg yuav xam pom lawv tus kheej xwb, ntshaw nyiaj txiag, khav theeb, muab hlob, saib tsis taus luag, tsis mloog niam txiv lus, tsis nco luag txiaj ntsig, tsis yuav Vajtswv, tsis hlub luag, tsis zam txim, xyav luag moo, tsis tswj lub siab, ua neeg nyaum, ntxub qhov zoo, fav xeeb rau luag, ua siab heev, tsab ua loj, nyiam kev lomzem heev dua li nyiam Vajtswv. Lawv ua txuj tuav Vajtswv txojkev ntawm lub ncauj xwb, tiamsis tsis lees yuav txojkev ntawd lub hwjchim. Cia li txav deb ntawm cov neeg ntawd.”

Yeej muaj tseeb raws li cov nqe Vajlugkub no hais, puas yog? Niaj hnub no tibneeg tsuas xam pom lawv tus kheej xwb. Tibneeg ntshaw nyiaj txiag, khav theeb khav txiv. Coob leej ntau tus thiaj xav kom luag coj raws li lawv siab nyiam xwb. Lawv tsis yuav leejtwg hais li. Coob tus muab kev lom zem saib hlob dua Vajtswv. Tej metub menyuam los tsis hwm niam hwm txiv. Tej no tsuas muaj phem ntxiv zuj zus lawm xwb.

Mathai 24:6, 7: “Nej yuav hnov suab ua tsov ua rog thiab hnov moo ua rog. . . . Ib lub tebchaws yuav sawv tawm tsam rau ib lub tebchaws, ib tug vajntxwv yuav tawm tsam rau ib tug vajntxwv.”

Txij xyoo 1914 los, tibneeg tshawb pom tias muaj tshaj li 100 plhom leej tau tuag rau kev tsov kev rog. Coob kawg nkaus li, puas yog? Muaj tej lub tebchaws twb tsis muaj pejxeem coob npaum li ntawd. Kev tsov kev rog ua rau coob leej ntau tus ua ntsoj ua ntsuag, mob siab tshaj plaws li. Peb yeej tsis paub hais tias lawv quaj ntsuag npaum li cas. Txawm li ntawd los, tibneeg tseem ua tsov ua rog qees.

Mathai 24:7: “Yuav muaj kev tshaib nqhis.”

Ib lub koom haum tau tshawb pom tias: “Lub ntiajteb yeej zoo qoob kawg li, ua txaus rau sawvdaws noj. Tiamsis tseem muaj 815 plhom tus uas nyiaj tshaib yoo nqhis txhua txhua hmo. Thiab 1 feem 3 hauv lub qab ntuj no, tsuas tau noj mentsis xwb.” (World Food Programme) Ib xyoos twg muaj txog li 3 plhom leej tau tuag tshaib tuag nqhis.

Luka 21:11: “Yuav muaj ntuj qeeg loj.”

Muaj xov xwm tshaj tawm tias ib xyoos twg, tibneeg hnov av qeeg txog li 50,000 zaug. Muaj 100 zaug ua rau tej vaj tse pob tas, thiab ib xyoos twg yuav tsum qeeg ib zaug loj heev. Luag tshawb pom tias txij xyoo 1975 los txog xyoo 2000, av qeeg ua rau kwvlam 471,000 leej raug ploj tuag.

Mathai 24:14: “Txoj xov zoo uas hais txog Vajtswv lub tebchaws [Nceeg Vaj] yuav raug muab tshaj tawm thoob plaws lub ntiajteb ua timkhawv rau ib tsoom tebchaws, mas thaum ntawd lub sijhawm kawg yuav los txog.”

Thoob qab ntuj, Yehauvas Cov Timkhawv muaj tshaj li 8 plhom leej. Lawv niaj hnub mus tshaj tawm txoj xov zoo txog Vajtswv lub Nceeg Vaj rau 240 tawm lub tebchaws. Lawv qhia qhov txhia qhov chaw, tsis hais tej nroog loj nroog me, thiab tej ntug zos. Txawm tej lub zos uas nyob khuab roob khuab ha lossis hav zoov hav tsuag los, lawv mus qhia txog tibsi. Thaum Vajtswv sam hwm tias kev tshaj tawm tiav lawm ces hnub “kawg” yuav los. Thaum ntawd Vajtswv yuav muab tibneeg tej tseem fwv rhuav tshem ces Vajtswv lub Nceeg Vaj yuav kav ib puas tsav yam. Vajtswv lub Nceeg Vaj yuav ua kom tej lus cog tseg twg muaj tiav? Kawm ntxiv rau lwm zaj.