Dieva valstība ir reāla valdība, ko ir izveidojis Dievs Jehova. Bībelē ”Dieva valstība” ir saukta arī par ”debesu valstību”, jo tā valda no debesīm. (Marka 1:14, 15; Mateja 4:17.) Lai gan Dieva valstība kaut kādā ziņā ir līdzīga cilvēku valdībām, tā ir daudz pārāka par jebkuru cilvēku izveidotu valdību.

•   Valdnieki. Dievs par savas valstības ķēniņu ir iecēlis Jēzu Kristu un ir viņam piešķīris tādu varu, kādas nav un nebūs nevienam valdniekam no cilvēku vidus. (Mateja 28:18.) Jēzus savu varu izmantos tikai labiem mērķiem, jo viņš ir apliecinājis, ka ir uzticams un līdzjūtīgs vadītājs. (Mateja 4:23; Marka 1:40, 41; 6:31—34; Lūkas 7:11—17.) Dieva vadībā Jēzus ir izraudzījies cilvēkus no visām tautām, kas kopā ar viņu no debesīm ”valdīs pār zemi”. (Atklāsmes 5:9, 10.)

•   Ilgums. Pretēji cilvēku valdībām, kas nomaina cita citu, Dieva valstība ”pastāvēs nesagrauta mūžīgi”. (Daniēla 2:44.)

•   Pavalstnieki. Ikviens, kas pilda Dieva gribu, var būt Dieva valstības pavalstnieks, lai arī kāda būtu viņa izcelsme vai tautība. (Apustuļu darbi 10:34, 35.)

•   Likumi. Dieva valstības likumi ne tikai aizliedz nepareizu rīcību, bet arī veido pavalstniekos augstas morāles normas. Piemēram, Bībelē ir teikts: ””Mīli Jehovu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un ar visu savu prātu.” Tas ir svarīgākais un pirmais bauslis. Otrais, kas ir tam līdzīgs, ir šāds: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu.”” (Mateja 22:37—39.) Mīlestība pret Dievu un tuvāko mudina Dieva valstības pavalstniekus uz rīcību, kas nāk par labu citiem.

•   Izglītība. Dieva valstība saviem pavalstniekiem ir izvirzījusi augstas prasības, un tā māca viņus, kā viņi var atbilst šīm prasībām. (Jesajas 48:17, 18.)

•   Mērķis. Dieva valstības valdnieki nekļūst bagāti uz tās pavalstnieku rēķina. Dieva valstība īstenos Dieva gribu un viņa solījumu, ka cilvēki, kas mīl Dievu, dzīvos mūžīgi paradīzē uz zemes. (Jesajas 35:1, 5, 6; Mateja 6:10; Atklāsmes 21:1—4.)