Ekonomiska krīze, dabas katastrofa vai cita nelaime var negatīvi ietekmēt gan cilvēka fizisko, gan emocionālo veselību.

• Smagi apstākļi rada stresu, un ilgstoša stresa dēļ cilvēks var kļūt uzņēmīgāks pret slimībām.

• Liela mēroga krīze var pārslogot veselības aprūpes sistēmu, un tāpēc medicīniskā palīdzība var būt ierobežota.

• Dažādu nelaimju dēļ var pasliktināties finansiālā situācija, tāpēc daudzi varbūt vairs nevar atļauties pirmās nepieciešamības preces, veselīgu pārtiku vai medicīnisko aprūpi.

• Gadās, ka smaga slimība un stress ietekmē cilvēka spēju spriest, tā ka viņš pārstāj rūpēties par savu veselību. No tā viņa veselība var ciest vēl vairāk.

• Ja slimības neārstē, tās var progresēt un pat apdraudēt dzīvību.

• Ja jūs rūpējaties par savu veselību, tad grūtībās jums būs vieglāk pieņemt saprātīgus lēmumus.

• Lai kāda būtu jūsu ekonomiskā situācija, jūs varat kaut ko darīt, lai rūpētos par savu veselību.

Gudri ir paredzēt, kādas varētu būt potenciālās briesmas, un tad rīkoties, lai no tām izvairītos. Šo principu var attiecināt uz veselību. Bieži vien labas higiēnas ievērošana samazina saslimšanas riskus. Profilakse ir labāka nekā ārstēšana.

”Ja ievērojam personisko higiēnu un uzturam dzīvesvietu tīru, mēs noteikti ietaupām līdzekļus, ko citādi tērētu ārstu apmeklējumiem un zālēm.” (Andreass *.)