Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Viens no derīgākajiem riekstiem uz zemes

Viens no derīgākajiem riekstiem uz zemes

Viens no derīgākajiem riekstiem uz zemes

TAS ir ļoti neparasts ”rieksts”, kas apceļojis puspasaules. No tā var iegūt gan ēdienu, gan dzērienu, un koks, kurā tas aug, ar savu raksturīgo siluetu ir neatņemama tropu salu ainavas daļa. Par kādu riekstu ir runa? Par kokosriekstu — vienu no derīgākajiem riekstiem uz zemes. *

Tiem, kas nedzīvo tropu zemēs, kokospalma varbūt nav nekas vairāk kā tropos pavadītu brīvdienu simbols, turpretī tropu iemītniekiem šis koks nozīmē daudz vairāk. Indonēzieši apgalvo, ka kokosriekstam ir ”tikpat daudz izmantojumu kā gadam dienu”. Savukārt filipīnieši mēdz sacīt: ”Kurš iestāda kokospalmu, tas iestāda traukus un drēbes, ēdienu un dzērienu, mājokli sev pašam un mantojumu saviem bērniem.”

Šis sakāmvārds nepavisam nav pārspīlēts. Kā rakstīts grāmatā Coconut—Tree of Life (Kokospalma — dzīvības koks), no kokospalmām iegūst ”ne tikai pārtiku, dzērienu un eļļu cepšanai, bet arī lapas jumtu segumam, šķiedru virvēm un paklājiem, čaulas, kas noder trauku un rotājumu darināšanai, un ziedkopas saldo sulu, no kuras gatavo cukuru un alkoholisku dzērienu. Ir iespējams izmantot arī koksni, ja vien to pareizi sagatavo.” Maldivu salu iedzīvotāji no materiāliem, kas bija iegūti no kokospalmām, darināja laivas, un stāsta, ka tajās šo Indijas okeāna salu iemītnieki esot burājuši pat uz Arābiju un Filipīnām. Taču paši kokosrieksti ir vēl lielāki jūrasbraucēji par saviem audzētājiem.

Ceļojumi okeānā

Kokospalmas zaļo gandrīz visās tropu zemju piekrastēs, ja vien tur pietiekami daudz līst. Daudzviet vērtīgās kokospalmas ir sastādījuši vietējie iedzīvotāji, taču dažos no pašiem nomaļākajiem mūsu planētas nostūriem tās ir nokļuvušas bez cilvēku palīdzības. Sēklas dabā izplatās ļoti dažādi, bet kokosriekstiem izplatīties palīdz okeāna ūdeņi, un tieši tāpēc kokosrieksti ir kļuvuši par veiksmīgiem pasaules ceļotājiem.

Kad kokosrieksts ir nobriedis, tas nokrīt zemē, un reizēm gadās, ka gatavais rieksts aizripo pa pludmali līdz ūdenim un vēlāk paisuma viļņi to ieskalo jūrā. Tā kā šķiedrainajā čaulā ir daudz gaisa, rieksts brīvi peld pa ūdens virsu. Ja tas notiek kādā Klusā okeāna atolā, iespējams, kokosrieksts neaizceļo nekur tālāk par lagūnas otru malu, bet, ja rieksts nokļūst atklātā okeānā, tas var nopeldēt milzīgus attālumus.

Lielāko daļu citu sēklu sāļais jūras ūdens sabojā, bet paiet ilgs laiks, līdz tas izsūcas cauri kokosrieksta cietajam apvalkam. Kokosrieksts viegli var izturēt okeānā trīs mēnešus, pārvarot vairākus tūkstošus kilometru, un pēc tam bez grūtībām uzdīgt, ja viļņi to izskalo piemērotā krastā. Iespējams, tieši tādā veidā kokospalmas ir ”kolonizējušas” daudzas tropu zemju piekrastes.

Tropu garša

Ārpus tropiem kokosrieksti cilvēkiem lielākoties varbūt asociējas ar piedevu pie cepumiem un citiem saldumiem. Taču atliek tikai aizbraukt uz Dienvidaustrumāziju, un atklāsies, ka kokosriekstu var likt lietā krietni daudzveidīgāk. Grāmatā Pacific and Southeast Asian Cooking (Klusā okeāna un Dienvidaustrumāzijas ēdieni) rakstīts: ”Visās zemēs, apvidos un salās no Havajām līdz pat Bangkokai kokosrieksti ir viens no galvenajiem pārtikas produktiem.” Šajā grāmatā teikts, ka šo zemju iedzīvotājiem kokosrieksts ir ”pirmās nepieciešamības produkts, ko viņi lieto uzturā.. bezgala daudzveidīgu ēdienu sastāvā”.

Iemesls, kāpēc kokosrieksti tropu zemju virtuvē ieņem goda vietu, ir pavisam vienkāršs: no tiem iegūst sulu, ”pienu” un cepamo eļļu. Negatavu kokosriekstu pilda dzidrs, salds šķidrums, ko sauc par kokosriekstu sulu. Tropos šo garšīgo, atspirdzinošo dzērienu bieži vien pārdod ceļmalas veikalos. Iejaucot ūdenī sasmalcinātu kokosriekstu mīkstumu un izspiežot šķidrumu, iegūst tā dēvēto kokospienu. To pievieno zupām, mērcēm un mīklai.

Lai iegūtu kokosriekstu eļļu, gatavus riekstus pāršķeļ un izžāvē saulē. Izžāvētos kodolus jeb kopru samērā viegli var atdalīt no čaulas, un pēc tam no tiem iegūst eļļu. Tropos kokoseļļa ir visbiežāk lietotā cepamā eļļa, bet rietumu zemēs to plaši izmanto margarīna, saldējuma un cepumu izgatavošanā.

Kokosriekstu novākšana ir grūts darbs. Bieži vien strādnieki rāpjas pēc riekstiem augšā palmās, savukārt citi lieto garu kārti ar asmeni galā. Indonēzijā kokosriekstus reizēm novāc īpaši apmācīti mērkaķi. Visvienkāršākais paņēmiens, kuram dod priekšroku tie, kas grib novākt pilnīgi gatavus riekstus, ir pagaidīt, līdz rieksti paši nokritīs zemē.

Lai kā kokosrieksti tiktu novākti, to daudzveidīgais izmantojums padara kokospalmas par ekonomiski izdevīgu kultūru, kas nes labu peļņu, un daudziem tās ir svarīgs uztura avots. Kad nākamo reizi ieraudzīsiet kokospalmu, vienalga, attēlā vai brīvā dabā, atcerieties, ka tā nav tikai skaista palma, kas rotā tropu pludmales. Jūsu priekšā ir koks, kurā aug vieni no derīgākajiem ”riekstiem” uz zemes.

[Zemsvītras piezīme]

^ 2. rk. Runājot zinātniskā terminoloģijā, kokospalmas auglis nav rieksts, tomēr daudzos avotos šī augļa sēkla ir saukta par riekstu.

[Papildmateriāls/Attēli 26. lpp.]

INTERESANTI FAKTI

PALMUZAGLIS. Cilvēki nav vienīgie, kas prot novērtēt kokosriekstus. Palmuzaglis pa dienu slēpjas kādā alā, bet naktī dodas pamieloties ar kokosriekstiem. Cilvēkam ir vajadzīga mačete, lai pāršķeltu kokosriekstu, bet šis izveicīgais krabis tikmēr dauza riekstu pret akmeni, kamēr galu galā dabū to vaļā. Liekas, kokosriekstu diēta šim radījumam nāk par labu — tas var nodzīvot pat ilgāk par 30 gadiem.

KOKOSRIEKSTI KOSMĒTIKĀ. Kokosriekstu eļļa lieliski noder ādas kopšanai, tāpēc kosmētikas ražotāji to izmanto lūpu krāsās un iedeguma krēmos. Ja jūs lietojat ziepes, kas noārdās bioloģiskā ceļā, vai šampūnu, kas bagātīgi puto, ļoti iespējams, kokoseļļa ir viena no to svarīgākajām sastāvdaļām.

[Attēli]

Kokosrieksts spēj izturēt tālus okeāna ceļojumus

Palmuzaglis

Jauns kokospalmas dzinums

[Norāde par autortiesībām]

Godo-Foto

[Norāde par attēla autortiesībām 25. lpp.]

Augšā pa labi: Godo-Foto