Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai ir pareizi prasīt maksu par reliģiskiem pakalpojumiem?

Vai ir pareizi prasīt maksu par reliģiskiem pakalpojumiem?

Bībeles viedoklis

Vai ir pareizi prasīt maksu par reliģiskiem pakalpojumiem?

DAUDZĀS zemēs ir ierasts, ka cilvēki maksā par reliģiskiem pakalpojumiem, piemēram, par kristīšanu, laulāšanu un mirušā izvadīšanu. Šāda samaksa bieži tiek prasīta gan kristīgās, gan nekristīgās reliģijās, un dažkārt tā var sasniegt iespaidīgas summas.

Dažviet valsts maksā garīdzniekiem atalgojumu par pastorālo un ceremoniālo pienākumu veikšanu, un pastāv pat prakse, ka garīdzniekam tiek maksāts par to, ka viņš ievada ar lūgšanu likumdevējas institūcijas sēdes. Protams, daudzi ir pateicīgi par šādiem pakalpojumiem, turklāt baznīcām ir izdevumi, kas ir jāsedz. Bet vai no Bībeles viedokļa ir pareizi, ka par reliģiskiem pakalpojumiem tieši vai netieši tiek prasīta maksa?

”Tirgus nams”?

Kad Jēzus Kristus dzīvoja uz zemes, jūdu reliģiskie vadītāji un citi cilvēki izmantoja reliģiskus pasākumus, īpaši Pashas svētkus, lai gūtu peļņu. Vai Jēzus atbalstīja šādu rīcību? Nē, tieši pretēji. Bībelē mēs varam lasīt, ka viņš ”izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus”. Jēzus sašutis teica: ”Nepadarait mana Tēva namu par tirgus namu!” (Jāņa 2:14—16.)

Līdzīga situācija bija izveidojusies arī agrāk, astotajā gadsimtā p.m.ē., kad dzīvoja pravietis Miha. Bībelē ir stāstīts, ka izraēliešu reliģiskie vadītāji ”nicināja taisnību” un ”priesteri mācīja par algu” (Bībeles 1926. gada izdevums). Viņi paši uzskatīja, ka Dievs viņus uzlūko labvēlīgi. Viņi sacīja: ”Vai tad tas Kungs nav mūsu vidū?” (Mihas 3:9, 11.) Taču īstenībā Dievs Jehova nebija viņu vidū. Dievs nosodīja viņu rīcību un ar pravieša Mihas starpniecību to viņiem nepārprotami paziņoja.

Arī mūsdienās daudzi garīdznieki pielūgsmes vietas būtībā ir padarījuši par ”tirgus namu”. Daudzas reliģiskās organizācijas iesaistās komercijā un nereti gūst lielu peļņu, pārdodot ikonas un citus kulta priekšmetus *. (1. Jāņa 5:21.)

”Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet”

Kad Jēzus saviem apustuļiem uzdeva sludināt labo vēsti, dziedināt slimos un pat celt augšā mirušos, viņš tiem sacīja: ”Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.” (Mateja 10:7, 8.) Jēzus sekotājiem nebija jāprasa samaksa par to, ko viņi darīja cilvēku labā. Jēzus pats viņiem rādīja priekšzīmi — viņš kalpoja citiem, negaidīdams materiālu atlīdzību.

Apustulis Pāvils sekoja Jēzus piemēram un savu kalpošanu veica ”bez maksas”. (1. Korintiešiem 9:18.) Kad viņam bija vajadzīga nauda, viņš to pelnīja, taisīdams teltis. (Apustuļu darbi 18:1—3.) Tāpēc viņš par sevi un saviem biedriem, kas kopā ar viņu ceļoja un sludināja labo vēsti, varēja teikt: ”Mēs neesam tādi, kā lielais vairums, kas izlietā Dieva vārdu veikalam.” (2. Korintiešiem 2:17.) Tomēr rodas jautājums: kā lai draudzes iegūst līdzekļus savām vajadzībām, piemēram, sapulču nama būvniecībai vai piemērotu telpu īrei?

”Priecīgu devēju Dievs mīl”

Bībelē ir formulēts princips: ”Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi, vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.” (2. Korintiešiem 9:7.) Jehovas liecinieki seko šim principam un nepieciešamos materiālos līdzekļus iegūst no labprātīgiem ziedojumiem. Viņi neprasa maksu par savu literatūru un reliģiskiem pakalpojumiem, kā kristīšana un ceremoniju rīkošana kāzu un bēru gadījumā. Jehovas liecinieku draudzēs nav jāmaksā desmitā tiesa, un viņu sapulcēs netiek laisti apkārt ziedojumu trauki. Viņu pulcēšanās vietās atrodas ziedojumu kastītes, lai visi, kas vēlas, varētu dot ziedojumu sludināšanas darbam, ko Jehovas liecinieki veic visā pasaulē.

Jehovas liecinieku Valstības zāļu, kongresu namu, filiāļu un tipogrāfiju būvniecība un uzturēšana tiek finansēta ar labprātīgiem ziedojumiem, un to pašu var teikt par viņu organizēto palīdzību dabas stihiju un citu katastrofu gadījumā. Daži, tāpat kā nabadzīgā atraitne, kuru uzslavēja Jēzus, var ziedot tikai nedaudz. (Lūkas 21:2.) Savukārt citi var ziedot vairāk. Taču neatkarīgi no ziedojuma lieluma tie, kas rīkojas saskaņā ar Bībeles principiem un ziedo, cik viņu apstākļi ļauj, izjūt gandarījumu un prieku un gūst bagātīgas Dieva svētības. (Apustuļu darbi 20:35; 2. Korintiešiem 8:12.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 8. rk. Skat. rakstu ”Bībeles viedoklis. Vai Dievs jāpielūdz ar tēlu starpniecību?” Atmostieties! 2008. gada oktobra—decembra numurā.

VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?

● Ko Jēzus teica tiem, kas tirgojās templī? (Jāņa 2:14—16.)

● Vai apustulis Pāvils ņēma naudu par savu kalpošanu? (2. Korintiešiem 2:17.)

● Kāds devējs ir patīkams Dievam? (2. Korintiešiem 9:7.)

[Izceltais teksts 23. lpp.]

”Nepadarait mana Tēva namu par tirgus namu!” (Jāņa 2:14—16.)