Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Mātes mīlestībā atklājas Dieva mīlestība

Mātes mīlestībā atklājas Dieva mīlestība

Mātes mīlestībā atklājas Dieva mīlestība

”Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.” (JESAJAS 49:15.)

KAD māte auklē savu jaundzimušo, tā ir aizkustinoša un maiguma pilna aina. ”Pirmo reizi turēdama rokās savu bērniņu, es sajutu pāri plūstošu mīlestību un milzīgu atbildību par šo jauno dzīvību,” teica kāda māmiņa.

Tas, šķiet, ir acīmredzams fakts, ka mātes mīlestība būtiski ietekmē bērna attīstību, un arī zinātniski pētījumi to apstiprina. Kādā Pasaules Veselības organizācijas Garīgās veselības programmas dokumentā rakstīts: ”Pētījumi liecina, ka zīdaiņi, kas tiek pamesti un nošķirti no savām mātēm, jūtas nelaimīgi un nomākti, viņus pat var pārņemt panika.” Šajā dokumentā pieminēts pētījums, kura rezultāti liek secināt, ka bērniem, kas kopš mazotnes saņem mīlestību un uzmanību, visdrīzāk būs jūtami augstāks intelektuālās attīstības koeficients nekā tiem, kas tiek atstāti novārtā.

Kalifornijas universitātes (UCLA) Medicīnas fakultātes psihiatrijas profesors Alans Šors (ASV) par mātes mīlestības nozīmi raksta: ”Bērna pirmās attiecības, proti, attiecības ar māti, ir paraugs, kas nosaka viņa spējas veidot emocionālas attiecības visas turpmākās dzīves laikā.”

Diemžēl reizēm gadās, ka nomāktības, slimības vai citu iemeslu dēļ māte pietiekami nerūpējas par bērnu vai pat ”aizmirst savu zīdaini”. (Jesajas 49:15.) Tomēr tādi gadījumi ir izņēmums, nevis likums. Mātei ir dabiski mīlēt savus bērnus, un, pēc visa spriežot, pastāv pat fizioloģiski mehānismi, kas sekmē šīs jūtas. Zinātnieki ir konstatējuši, ka dzemdību laikā mātes organismā ir paaugstināts hormona oksitocīna līmenis, kas stimulē dzemdes muskulatūras saraušanos un vēlāk piena sekrēciju. Šis pats hormons, kas veidojas kā sieviešu, tā vīriešu organismā, pēc zinātnieku domām, mudina izturēties pret otru nesavtīgi, ar mīlestību.

Kā radusies mīlestība?

Evolūcijas teorijas piekritēji apgalvo, ka nesavtīga mīlestība, piemēram, mātes maigās jūtas pret bērnu, ir radusies nejauši un saglabājusies dabiskās izlases ceļā, jo tā veicinājusi sugas izdzīvošanu. Interneta žurnālā Mothering Magazine bija teikts: ”Smadzenēm evolucionējot, pirmā mūsu smadzeņu daļa, kas papildināja no rāpuļiem saņemto mantojumu, bija limbiskā sistēma — emociju šūpulis. Tieši šī smadzeņu daļa ļauj veidoties saitei starp māti un bērnu.”

Kā apstiprina zinātniski atklājumi, limbiskajai sistēmai tiešām ir būtiska loma mūsu emociju veidošanās procesos. Bet vai apgalvojums, ka mātes mīlestība pret bērnu ir nejaušas rāpuļu smadzeņu izmaiņas rezultāts, izklausās saprātīgs?

Padomājiet par citu izskaidrojumu. Bībelē teikts, ka cilvēki tika radīti pēc Dieva tēla un līdzības, proti, ar spēju atspoguļot Dieva īpašības. (1. Mozus 1:27.) Visspilgtākā Dieva īpašība ir mīlestība. ”Kas nemīl, nav Dievu atzinis,” rakstīja apustulis Jānis, ”jo Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8.) Pievērsiet uzmanību: šajā Bībeles pantā nav sacīts tikai, ka Dievs mīl. Tur ir teikts, ka Dievs ir mīlestība. Dievs ir mīlestības Avots.

Bībelē mīlestība raksturota šādiem vārdiem: ”Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas.” (1. Korintiešiem 13:4—8.) Vai ir loģiski uzskatīt, ka tik cildena īpašība ir radusies aklas nejaušības dēļ?

Kā tas jūs ietekmē?

Vai jūsu sirds ilgojas pēc tādas mīlestības, kāda tikko aprakstīta? Tas ir dabiski, ka mums ir šādas ilgas, jo mēs ”esam Dieva cilts” — viņš ir mūsu Radītājs. (Apustuļu darbi 17:29.) Mēs esam radīti, lai saņemtu un dotu citiem tādu mīlestību, un mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Dievs sirsnīgi mūs mīl. (Jāņa 3:16; 1. Pētera 5:6, 7.) Kā sacīts raksta sākumā citētajā pantā, Dieva mīlestība pret mums ir pat dziļāka un spēcīgāka nekā mātes mīlestība pret savu bērnu.

Tomēr var rasties jautājums: ja jau Dievs ir gudrs, varens un mīlošs, kāpēc viņš nenovērš ciešanas? Kāpēc viņš pieļauj, ka mirst bērni, valda netaisnība un nepareizas saimniekošanas un alkatības dēļ cilvēki aizvien vairāk posta zemi? Tas ir pamatots jautājums, un ir svarīgi saņemt uz to atbildi.

Lai ko teiktu agnostiķi, šo jautājumu ir iespējams noskaidrot. Miljoniem cilvēku ir atraduši atbildi, mācīdamies Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Šī žurnāla izdevēji aicina arī jūs rīkoties tāpat. Iedziļinoties Dieva Rakstos un pārdomājot, ko par Radītāju vēsta radītais, pieaug zināšanas par Dievu un kļūst saprotams, ka viņš nav nepieejams un neizdibināms. Šīs zināšanas palīdz iegūt stingru pārliecību, ka Dievs ”nav tālu nevienam no mums”. (Apustuļu darbi 17:27.)

[Izceltais teksts 8. lpp.]

Dieva mīlestība pret mums ir dziļāka nekā mātes mīlestība pret bērnu