Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai jūs zināt?

Vai jūs zināt?

Vai jūs zināt?

Kāpēc ebrejiem sabats sākās vakarā?

Dodams savai tautai likumu atzīmēt Salīdzināšanas dienu, Dievs Jehova teica: ”Šinī dienā nestrādājiet nekādu darbu.. [..] Šī lai jums ir lielā dusēšanas diena (sabatu sabats), ..no vakara līdz nākamam vakaram turiet savu atpūtu sabatā!” (3. Mozus 23:28, 32.) No šī likuma var redzēt, ka tolaik, kad Dievs to deva, diena sākās vakarā pēc saulrieta un ilga līdz nākamajam saulrietam. Senie ebreji dienas skaitīja no vakara līdz vakaram.

Šāda laika skaitīšanas sistēma atbilst kārtībai, kādu iedibināja pats Dievs. Pirmās radīšanas ”dienas” aprakstā var lasīt: ”Tapa vakars un rīts — pirmā diena.” Nākamās ”dienas” tika skaitītas tāpat — sākot ar ”vakaru”. (1. Mozus 1:5, 8, 13, 19, 23, 31.)

Ebreji nebija vienīgā tauta, kas šādā veidā skaitīja laiku. Arī senajiem atēniešiem, feniķiešiem un numīdiešiem diena sākās ar saulrietu. Savukārt babilonieši par dienas sākumu uzskatīja saullēktu, bet ēģiptieši un romieši dienas skaitīja no pusnakts līdz pusnaktij, kā tas ir pieņemts arī mūsdienās. Tomēr jūdaisma piekritēji vēl līdz šai dienai sabatu sāk ievērot, kad noriet saule.

Kas bija ”sabata gājums”?

Kad Jēzus mācekļi Eļļas kalnā bija vērojuši, kā Jēzus paceļas debesīs, viņi atgriezās Jeruzalemē, kas atradās ”sabata gājuma” attālumā. (Apustuļu darbi 1:12.) Dienā cilvēks var noiet 30 vai vairāk kilometru, taču Eļļas kalns ir pavisam tuvu Jeruzalemei. Ko tādā gadījumā nozīmē ”sabata gājums”?

Sabatā izraēliešiem bija jāatpūšas no ikdienas darbiem. Šajā dienā viņi nedrīkstēja pat iededzināt mājās uguni. (2. Mozus 20:10; 35:2, 3.) Jehova savai tautai bija pavēlējis: ”Palieciet ikviens savā vietā, un lai neviens septītajā dienā neatstāj savu vietu.” (2. Mozus 16:29, LB-65r.) Šis likums izraēliešiem ļāva atpūsties no ikdienas rūpēm un lielāku uzmanību pievērst garīgiem jautājumiem.

Reliģiskie vadītāji, kas gribēja visu regulēt ar detalizētiem likumiem, neaprobežojās ar principiem, kurus Mozus bauslībā bija devis Jehova, bet patvaļīgi noteica precīzu attālumu, kādu drīkst mērot sabatā, piemēram, lai dotos pielūgt Dievu. Par šo situāciju enciklopēdijā Cyclopedia of Biblical, Theological, and Ecclesiastical Literature ir rakstīts: ”Ņemot vērā stingros likumus par sabatu.., tika ieviests norādījums, ka sabatā neviens izraēlietis nedrīkst mērot lielāku attālumu par noteikto, sauktu par sabata gājumu.” Šis attālums bija 2000 olekšu, kas ir aptuveni viens kilometrs.

[Attēls 11. lpp.]

Skats uz Jeruzalemi no Eļļas kalna