”Lūdzot Dievu, sakiet: ”Tēvs””

Kas jums nāk prātā, dzirdot vārdu ”tēvs”? Sirsnīgs, mīlošs vīrietis, kuram dziļi rūp viņa ģimenes labklājība? Vai arī vienaldzīgs, varbūt pat nežēlīgs cilvēks? Lielā mērā tas ir atkarīgs no tā, kāds ir bijis jūsu tēvs.

JĒZUS bieži lietoja vārdu ”Tēvs”, kad runāja ar Dievu un stāstīja par viņu citiem. * Mācīdams saviem sekotājiem lūgt Dievu, Jēzus aicināja: ”Lūdzot Dievu, sakiet: ”Tēvs!”” (Lūkas 11:2.) Bet kāds Tēvs ir Jehova? Ir būtiski noskaidrot atbildi uz šo jautājumu. Jo labāk mēs iepazīsim Jehovu kā Tēvu, jo vairāk mēs viņam tuvosimies un jo stiprāka kļūs mūsu mīlestība pret viņu.

Neviens nevar labāk pastāstīt par mūsu debesu Tēvu kā Jēzus. Viņam bija ļoti tuvas attiecības ar savu Tēvu. Jēzus teica: ”Neviens pilnībā nepazīst Dēlu kā vienīgi Tēvs, un tāpat neviens pilnībā nepazīst Tēvu kā vien Dēls, kā arī tas, kam Dēls vēlas pastāstīt par viņu.” (Mateja 11:27.) Tātad  Tēvu vislabāk var iepazīt ar Dēla starpniecību.

Ko mēs no Jēzus varam uzzināt par mūsu debesu Tēvu? Pievērsiet uzmanību Jēzus vārdiem: ”Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienīgo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvi.” (Jāņa 3:16.) Jēzus sacītais norāda uz galveno debesu Tēva īpašību — mīlestību. (1. Jāņa 4:8.) Jehovas mīlestība izpaužas dažādi, piemēram, viņa atzinībā, līdzjūtībā, aizsardzībā, pamācībās, kā arī rūpēs par mūsu vajadzībām.

Mūsu Tēva atzinība

Vecāku atzinība bērniem dod spēku un drosmi. Iedomājieties, kādu stiprinājumu guva Jēzus, kad dzirdēja savu Tēvu atzinīgi sakām: ”Šis ir mans mīļais Dēls, pret ko es esmu labvēlīgs.” (Mateja 3:17.) Jēzus savukārt apliecina mums, ka Tēvs mūs mīl un augstu vērtē. Jēzus teica: ”To, kas mani mīl, mīlēs mans Tēvs.” (Jāņa 14:21.) Cik uzmundrinoši vārdi! Tomēr ir kāds, kas grib mums laupīt šo uzmundrinājumu.

Sātans cenšas sēt mūsu prātā šaubas par mūsu debesu Tēva labvēlību. Viņš mēģina mūs pārliecināt, ka neesam tās vērti. Nereti viņš pūlas to panākt tieši tad, kad esam visvieglāk ievainojami — kad esam slimi, nespēcīgi, gadu nastas mākti vai arī mūs nospiež vainas apziņa vai vilšanās. To pieredzēja jauns vīrietis, vārdā Lūkass, kurš jutās Dieva labvēlības necienīgs. Lūkass stāsta, ka tad, kad viņš vēl bija pusaudzis, viņa vecāki krasi mainījās un atmeta daudzas no vērtībām, kuras paši bija viņam mācījuši. Iespējams, tas bija viens no iemesliem, kāpēc viņam bija grūti izveidot tuvas attiecības ar debesu Tēvu. Turklāt, būdams impulsīvs pēc dabas, Lūkass bieži iekūlās nepatikšanās un nonāca konfliktā ar citiem. Taču viņa pacietīgā un atsaucīgā sieva, ko Lūkass sauc par ”īpašu svētību un dāvanu no Dieva”, pamazām palīdzēja viņam savaldīt savu ātro dabu. Lūkass apjauta, ka ”Kristus Jēzus nāca pasaulē glābt grēciniekus”. (1. Timotejam 1:15.) Lūkass atzīst, ka pārdomas par Dieva mīlestību un labvēlību ir devušas viņam laimes un piepildījuma sajūtu.

Ja mums kādreiz rodas šaubas, vai Jehova mūs mīl un raugās uz mums ar atzinību, ir labi lasīt un pārdomāt Romiešiem 8:31—39. Tur apustulis Pāvils sirsnīgos vārdos mums apliecina, ka nekas mūs nespēj ”šķirt no Dieva mīlestības, kas ir Kristū Jēzū, mūsu Kungā”. *

Tēva sirsnīgā līdzjūtība

Mūsu debesu Tēvam nav vienaldzīgas mūsu ciešanas. Viņš ir Dievs, kam piemīt ”sirsnīga līdzjūtība”. (Lūkas 1:78.) Jēzus atspoguļoja sava Tēva līdzjūtību pret nepilnīgajiem cilvēkiem. (Marka 1:40—42; 6:30—34.) Arī patiesie kristieši cenšas sekot sava debesu Tēva paraugam un būt līdzjūtīgi. Viņi klausa Bībeles aicinājumam: ”Izturieties cits pret citu laipni, ar sirsnīgu iejūtību.” (Efesiešiem 4:32.)

Piemēram, kāds vīrietis, ko sauc Felipe, pieredzēja šādu gadījumu. Viņš bija ceļā uz darbu, kad pēkšņi sajuta asas sāpes, it kā viņam nazi durtu mugurā. Felipi steidzami nogādāja slimnīcā. Pēc astoņu stundu izmeklēšanas ārsti konstatēja, ka viņa aortas iekšējā slānī ir noticis plīsums. Viņi teica, ka Felipem atlicis dzīvot nepilnu pusstundu un veikt operāciju vairs nav nozīmes.

Klāt bija daži Felipes ticības biedri, un līdzjūtība viņiem lika rīkoties. Viņi ātri noorganizēja Felipes pārvešanu uz citu slimnīcu, kur tika veikta steidzama operācija, un viņi palika tur, līdz operācija bija galā. Par laimi, Felipe izdzīvoja. Atskatoties uz pārciesto, Felipe ir pateicīgs par līdzjūtību, ko apliecināja viņa ticības biedri. Viņš ir pārliecināts, ka debesu  Tēvs bija tas, kurš viņos modināja šādu līdzjūtību. ”Es jutu, ka Dievs, gluži kā mīlošs tēvs, ir man blakus un mani stiprina,” saka Felipe. Jehova bieži izpauž savu līdzjūtību, mudinādams savus kalpus uz zemes atspoguļot šo īpašību.

Mūsu Tēvs sniedz aizsardzību

Ja bērns sajūtas apdraudēts, viņš parasti skrien pie tēva meklēt glābiņu. Kad viņu silti apskauj tēva stiprās rokas, bērns jūtas drošībā. Jēzus pilnībā paļāvās uz Jehovas aizsardzību. (Mateja 26:53; Jāņa 17:15.) Arī mēs varam rast drošību sava debesu Tēva aizsardzībā. Patlaban Jehova pirmām kārtām mūs sargā garīgā ziņā. Viņš mūs sargā no garīga posta, sagādādams mums visu nepieciešamo, lai mēs varētu izvairīties no briesmām un saglabāt draudzību ar viņu. Uz Bībeli balstīti padomi ir viens no veidiem, kā viņš mums sniedz aizsardzību. Saņemot šos padomus, mēs it kā dzirdam aiz sevis Jehovas balsi: ”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” (Jesajas 30:21.)

Piemēram, padomāsim par gadījumu ar Tjagu un viņa brāļiem Fernandu un Rafaelu, kas spēlēja rokenrola grupā. Viņi bija sajūsmā, kad viņus uzaicināja spēlēt vienā no Sanpaulu (Brazīlija) slavenākajām koncertzālēm. Likās, ceļš uz panākumiem ir vaļā. Taču kāds ticības biedrs viņus brīdināja, ka ir bīstami veidot pārāk ciešas attiecības ar cilvēkiem, kuru dzīvesveids liecina par necieņu pret Dieva normām. (Salamana Pamācības 13:20.) Lai uzsvērtu šo Bībeles padomu, viņš pastāstīja gadījumu no savas dzīves. Viņa brālis sliktu draugu ietekmē bija sācis darīt to, ko Dievs nosoda. Tjagu un viņa brāļi nolēma atteikties no mūziķu karjeras. Tagad viņi visi trīs lielāko daļu sava laika velta kristīgajai kalpošanai. Viņi ir pārliecināti, ka paklausība uz Bībeli balstītajam padomam ir pasargājusi viņus no garīga posta.

Debesu Tēvs mūs pamāca

Mīlošs tēvs audzina un pamāca savus bērnus, jo viņam nav vienalga, par kādiem cilvēkiem tie izaugs. (Efesiešiem 6:4.) Varbūt viņš ir stingrs, kad ir jālabo bērnu nepareizā uzvedība, bet viņš nekad neizturas pret tiem nežēlīgi. Arī mūsu debesu Tēvs reizēm varbūt redz, ka mums ir vajadzīga stingra pamācība vai aizrādījums. Bet Dievs vienmēr pamāca mūs ar mīlestību un nekad nav pret mums nežēlīgs. Jēzus, tāpat kā viņa Tēvs, nekad nebija skarbs pret saviem mācekļiem, pat ja tie uzreiz nereaģēja uz saņemtajiem aizrādījumiem. (Mateja 20:20—28; Lūkas 22:24—30.)

 Aplūkosim gadījumu ar Rikardu, kas galu galā nonāca pie pārliecības, ka Jehova viņu pamāca aiz mīlestības. Tēvs bija pametis ģimeni, kad Rikardu bija tikai septiņus mēnešus vecs. Pusaudža gados viņš sāpīgi izjuta tēva trūkumu. Rikardu iesaistījās nosodāmā rīcībā, un viņu sāka mocīt sirdsapziņas pārmetumi. Apzinoties, ka šāds dzīvesveids nav savienojams ar kristīgajām morāles normām, viņš nolēma runāt ar tās draudzes vecākajiem, kuras sapulces viņš apmeklēja. Vecākie stingri, bet ar mīlestību deva viņam uz Bībeli balstītus padomus. Rikardu ar pateicību pieņēma pamācību, bet viņš joprojām smagi pārdzīvoja izdarīto. Viņš bija tā nomākts, ka mēdza raudāt un naktīs nevarēja gulēt. Tomēr beidzot Rikardu saprata: saņemtā pamācība liecina, ka Jehova joprojām viņu mīl. Rikardu atcerējās vārdus no Ebrejiem 12:6: ”Ko Jehova mīl, to viņš pārmāca.”

Ir labi ņemt vērā, ka pārmācība nav tikai sods vai aizrādījums par pārkāpumu. Bībelē pārmācība ir saistīta ar mācīšanu. Mūsu mīlošais debesu Tēvs reizēm var mūs pārmācīt, ļaujot mums kādu laiku ciest pašiem no savas nepareizās rīcības sekām. Taču, kā redzams no Bībeles, šāda pārmācība mums ļauj mācīties un palīdz dzīvē iet taisnu ceļu. (Ebrejiem 12:7, 11.) Mūsu debesu Tēvs rūpējas par mūsu labklājību un mūs pamāca mūsu pašu labā.

Mūsu Tēvs gādā par mūsu fiziskajām vajadzībām

Mīlošs tēvs rūpējas par ģimenes fiziskajām un materiālajām vajadzībām, un arī Jehova dara tāpat. ”Jūsu debesu Tēvs zina, ka jums tas viss ir vajadzīgs,” teica Jēzus. (Mateja 6:25—34.) Jehova ir apsolījis: ”Es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu.” (Ebrejiem 13:5.)

Kāda sieviete, vārdā Nīse, pārliecinājās par šo vārdu patiesumu, kad viņas vīrs palika bez darba. Viņa tikko bija aizgājusi no labi apmaksāta darba, lai varētu vairāk laika veltīt savām divām meitām un kristīgajai kalpošanai. Nu šī ģimene vairs nezināja, kā turpmāk iztiks. Nīse lūdza Jehovu. Nākamajā dienā viņas vīrs devās uz bijušo darbavietu, lai paņemtu savas mantas. Viņam par pārsteigumu, priekšnieks teica, ka tikko ir parādījusies vakance, un piedāvāja šo vietu viņam. Tā iznāca, ka Nīses vīrs vienā dienā zaudēja darbu, bet jau nākamajā dabūja jaunu. Nīse un viņas vīrs pateicās debesu Tēvam par tik labu iznākumu. Viņu pieredzētais mums atgādina, ka Jehova, mūsu mīlošais gādnieks, nekad neaizmirst savus uzticīgos kalpus.

Būsim pateicīgi par mūsu Tēva mīlestību

Patiesi, trūkst vārdu, lai aprakstītu, cik apbrīnojama ir mūsu debesu Tēva mīlestība! Kad pārdomājam, kā viņa tēvišķīgā mīlestība izpaužas viņa atzinībā, līdzjūtībā, aizsardzībā, pamācībās un rūpēs par mūsu vajadzībām, mēs pārliecināmies, ka nav labāka Tēva par viņu.

Kā mēs varam apliecināt pateicību par mūsu debesu Tēva mīlestību? Mums būtu jācenšas vairāk uzzināt par viņu un viņa nodomu. (Jāņa 17:3.) Mums arī jāsaskaņo sava dzīve ar viņa gribu un normām. (1. Jāņa 5:3.) Tāpat mums jācenšas atspoguļot viņa mīlestību tajā, kā izturamies pret citiem. (1. Jāņa 4:11.) Ja šādi rīkojamies, mēs pierādām, ka uzskatām Jehovu par savu Tēvu un augstu vērtējam godu būt viņa bērniem.

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 25. lpp.]

Jo labāk mēs iepazīsim Jehovu kā Tēvu, jo vairāk mēs viņam tuvosimies un jo stiprāka kļūs mūsu mīlestība pret viņu

[Izceltais teksts 28. lpp.]

Mēs varam apliecināt, ka uzskatām Jehovu par savu Tēvu un augstu vērtējam godu būt viņa bērniem

[Papildmateriāls/Attēli 27. lpp.]

JEHOVAS TĒVIŠĶĪGĀ MĪLESTĪBA IZPAUŽAS DAŽĀDI

ATZINĪBA

LĪDZJŪTĪBA

AIZSARDZĪBA

PAMĀCĪBA

RŪPES