Ījaba 34:1—37
34 Ēlihus turpināja:
2 ”Klausieties, gudrie, ko es saku,ieklausieties manī, zinātāji!
3 Auss taču pārbauda vārdus,tāpat kā mute izgaršo ēdienu.
4 Tad nu izvērtēsim, kas ir pareizs,savā starpā izspriedīsim, kas ir labs.
5 Ījabs teica: ”Taisnība ir manā pusē,+bet Dievs man ir liedzis taisnu tiesu.+
6 Vai man melot un noliegt, ka esmu pelnījis attaisnošanu?
Mana brūce nav dziedināma, lai gan neesmu noziedzies.”+
7 Kur atrast otru tādu kā Ījabs,kas izsmieklu dzer kā ūdeni?
8 Viņš ir kļuvis par ļaundaru biedruun neliešu draugu,+
9 jo viņš sacīja: ”Cilvēkam tas neko nedod,ka viņš cenšas patikt Dievam.”+
10 Tāpēc uzklausiet mani, prātīgie vīri:nav iespējams, ka Dievs darītu ļaunu,+ka Visvarenais rīkotos netaisni!+
11 Viņš cilvēkam atlīdzina pēc viņa darbiem,+atmaksā tam pēc viņa rīcības.
12 Dievs tiešām nedara ļaunu,+Visvarenais nespriež netaisni.+
13 Kurš viņam uzticējis zemi,kurš viņam piešķīris varu pār visu pasauli?
14 Ja viņš vērstos pret cilvēkiemun paņemtu atpakaļ viņu garu un elpu,+
15 visi cilvēki mirtuun atgrieztos zemē.+
16 Ja tev ir saprašana, tad uzklausi!
Ieklausies manos vārdos!
17 Vai tiešām tu domā, ka valda taisnības nīdējs?
Vai tu nosodīsi vareno, kurš ir taisnīgs?
18 Vai sauksi ķēniņu par nelietiun dižciltīgo — par ļaundari?+
19 Dievs nenostājas augstmaņu pusēun nevērtē bagātos augstāk par trūcīgajiem,+jo tie visi ir viņa roku darbs.+
20 Tie var nomirt pēkšņi,+ nakts vidū;+ļaudis sagrābj bailes, un tie mirst.
Pat varenie iet bojā, bet ne no cilvēka rokas.+
21 Dieva acis vēro cilvēka gaitas,+viņš redz visu, ko tas dara.
22 Nav ne tik biezas tumsas, ne tik melnas ēnas,lai ļaundari tur varētu paslēpties.+
23 Dievs nenosaka laiku,kad cilvēkam jānāk viņa tiesas priekšā.
24 Viņam nav vajadzības neko izmeklēt,pirms viņš iznīcina varenos un citus ieceļ to vietā,+
25 jo viņš zina, ko tie dara.+
Naktī viņš tos gāž, un tie ir pagalam.+
26 Visiem redzot,viņš tos šausta par ļaundarībām,+
27 jo tie no viņa ir novērsušies+un viņa ceļi tiem nerūp it nemaz,+
28 tāpēc viņu sasniedz trūcīgo žēlabasun viņam ir jāklausās grūtdieņu vaimanās.+
29 Ja Dievs klusē, kas viņu var nosodīt?
Ja viņš novērš* seju, kas viņu var saskatīt?
Vienalga, vai Dievs to novērš no tautas vai no cilvēka,
30 viņš tā dara, lai bezdievis nevaldītu+un neliktu ļaudīm slazdus.
31 Kā gan Dievam var teikt:”Es esmu sodīts, kaut neesmu grēkojis.+
32 Māci man, ko es pats nesaskatu.
Ja esmu rīkojies nepareizi, es tā vairs nedarīšu!”
33 Vai viņam tevi jāatalgo pēc tava prāta, ja tu nepiekrīti viņa spriedumam?
Tam piekrist vai nepiekrist — tas jālemj tev pašam, ne man.
Tad nu stāsti, ko zini.
34 Prātīgi vīri man teiks,gudri vīri, kas manī klausās:
35 ”Ījabs nezina, ko runā,+viņa vārdos nav izpratnes.”
36 Lai Ījabs tiek pārbaudīts* līdz galam,jo viņš runā tāpat kā ļaundari!
37 Viņš ne tikai grēko, bet arī dumpojas,+mūsu klātbūtnē viņš nicīgi plaukšķinaun nebeidz apsūdzēt Dievu!”+
