Jāņa 5:1—47
5 Pēc tam bija jūdu svētki,+ un Jēzus devās uz Jeruzālemi.
2 Jeruzālemē pie Aitu vārtiem+ ir baseins, ko ebrejiski sauc Betzata, ar piecām kolonādēm.
3 Tur gulēja daudz tādu, kas bija slimi, akli, klibi un kam bija paralizēti locekļi.
4 ——*
5 Starp tiem bija kāds cilvēks, kas slimoja jau trīsdesmit astoņus gadus.
6 Redzēdams šo cilvēku guļam un zinādams, ka tas ir slims jau ilgu laiku, Jēzus tam vaicāja: ”Vai tu vēlies izveseļoties?”+
7 Slimais viņam atbildēja: ”Kungs, man nav neviena, kas mani ienestu baseinā, kad ūdens sāk viļņoties, bet, kamēr es pats tieku līdz turienei, cits nokāpj pirms manis.”
8 Jēzus viņam teica: ”Celies, ņem savu gultu* un staigā!”+
9 Un šis cilvēks tūlīt pat kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt.
Bet tā diena bija sabats,
10 un jūdi izdziedinātajam aizrādīja: ”Ir sabats, un tu nedrīksti nest gultu!”+
11 Taču viņš atbildēja: ”Tas, kurš mani izdziedināja, man teica: ”Ņem savu gultu un staigā!””
12 Tie jautāja: ”Kurš ir tas, kas tev to sacīja?”
13 Bet izdziedinātais nezināja, kas viņš tāds bija, jo tur bija daudz ļaužu un Jēzus bija nozudis pūlī.
14 Vēlāk Jēzus atrada viņu templī un teica: ”Tagad tu esi vesels. Turpmāk vairs negrēko, lai ar tevi nenotiktu kaut kas sliktāks.”
15 Tad šis cilvēks aizgāja un pastāstīja jūdiem, ka viņu ir izdziedinājis Jēzus,
16 un jūdi sāka vajāt Jēzu, jo viņš to bija darījis sabatā.
17 Bet viņš tiem teica: ”Mans Tēvs vēl aizvien strādā, un arī es strādāju.”+
18 Šo vārdu dēļ jūdi vēl vairāk gribēja viņu nogalināt, jo viņš ne tikai neievēroja sabatu, bet arī sauca Dievu par savu Tēvu,+ pielīdzinādams sevi Dievam.+
19 Tad Jēzus tiem atbildēja: ”Patiesi, patiesi, es jums saku: Dēls pats no sevis it neko nevar darīt — viņš dara tikai to, ko redz darām Tēvu.+ To, ko dara Tēvs, tāpat dara arī Dēls.
20 Tēvs mīl Dēlu+ un rāda tam visu, ko pats dara, un viņš tam rādīs vēl iespaidīgākus darbus par šiem, lai jūs brīnītos.+
21 Tāpat kā Tēvs ceļ augšā mirušos un tos atdzīvina,+ arī Dēls atdzīvina tos, ko vēlas.+
22 Tēvs nevienu netiesā, bet visu tiesāšanu ir uzticējis Dēlam,+
23 lai visi godātu Dēlu, tāpat kā tie godā Tēvu. Kas negodā Dēlu, negodā Tēvu, kurš viņu ir sūtījis.+
24 Patiesi, patiesi, es jums saku: tas, kas dzird manus vārdus un tic tam, kurš mani sūtījis, iegūst mūžīgu dzīvi,+ un viņš netiek tiesāts, bet no nāves ir pārgājis dzīvībā.+
25 Patiesi, patiesi, es jums saku: nāk laiks — un tas ir jau klāt —, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un tie, kas paklausīs, dzīvos.
26 Tāpat kā Tēvam ir dzīvība pašam sevī*,+ arī Dēlam viņš ir devis dzīvību pašam sevī.+
27 Viņš to ir pilnvarojis tiesāt,+ jo tas ir Cilvēka dēls.+
28 Nebrīnieties par to, jo nāk laiks, kad visi, kas ir kapos*, dzirdēs viņa balsi+
29 un nāks ārā: tie, kas darījuši labu, iegūs augšāmcelšanu dzīvībai, bet tie, kas darījuši ļaunu, — augšāmcelšanu tiesai.+
30 Pats no sevis es neko nevaru darīt. Kā es dzirdu, tā es tiesāju, un mans spriedums ir taisnīgs,+ jo es pildu nevis savu gribu, bet tā gribu, kurš mani ir sūtījis.+
31 Ja es viens pats liecinātu par sevi, manai liecībai nevarētu ticēt*.+
32 Bet ir vēl kāds, kas liecina par mani, un es zinu, ka liecība, ko viņš par mani dod, ir patiesa.+
33 Jūs esat sūtījuši cilvēkus pie Jāņa, un viņš ir liecinājis par patiesību.+
34 Kaut gan man nav vajadzīga cilvēku liecība, es to saku, lai jūs tiktu glābti.
35 Viņš bija gaismeklis, kas deg un spīd, un īsu brīdi jūs gribējāt līksmoties viņa gaismā.+
36 Bet man ir liecība, kas ir nozīmīgāka nekā Jāņa dotā, jo tie darbi, ko Tēvs man ir uzdevis paveikt, — šie paši darbi, ko es daru, — liecina, ka Tēvs mani ir sūtījis.+
37 Un Tēvs, kas mani sūtījis, pats ir liecinājis par mani.+ Jūs nekad neesat dzirdējuši viņa balsi un neesat redzējuši viņa veidolu,+
38 un viņa vārdi nerod vietu jūsu sirdīs*, jo jūs neticat tam, ko viņš ir sūtījis.
39 Jūs pētāt Rakstus,+ jo domājat, ka tie jums palīdzēs iegūt mūžīgu dzīvi, un tieši Raksti ir tie, kas liecina par mani.+
40 Tomēr jūs negribat nākt pie manis,+ lai iegūtu dzīvību.
41 Es nepieņemu godu no cilvēkiem,
42 bet es zinu, ka jūsos nav mīlestības pret Dievu.
43 Es esmu atnācis sava Tēva vārdā, bet jūs mani nepieņemat. Ja kāds cits nāktu pats savā vārdā, jūs viņu pieņemtu.
44 Kā gan jūs varat man ticēt, ja jūs pieņemat godu cits no cita, bet netiecaties pēc tā goda, kas nāk no vienīgā Dieva?+
45 Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu Tēva priekšā. Jums jau ir apsūdzētājs — Mozus,+ uz ko jūs cerat.
46 Ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī man, jo viņš rakstīja par mani.+
47 Bet, ja jūs neticat viņa rakstītajam, kā jūs ticēsiet maniem vārdiem?”
Zemsvītras piezīmes
^ Sk. pielikumu A3.
^ Vai ”nestuves”.
^ Vai ”vara piešķirt dzīvību”.
^ Gr. vārds atvasināts no darb. v. ”pieminēt; atcerēties”. Tas uzsver domu, ka mirušais tiek paturēts piemiņā.
^ Burt. ”liecība nebūtu patiesa”.
^ Burt. ”nepaliek jūsos”.
