1., 2. a) Kāpēc tas, ka esam kaut ko dzirdējuši par kādu slavenu cilvēku, vēl nenozīmē, ka mēs viņu pazīstam? b) Kādi atšķirīgi viedokļi pastāv par Jēzu?

PASAULĒ ir daudz slavenu cilvēku. Ir tādi, kas ir pazīstami savā novadā, pilsētā vai valstī. Ir arī tādi, ko pazīst visā pasaulē. Tomēr zināt kādas slavenības vārdu vēl nenozīmē viņu pazīt. Visticamāk, mēs neko daudz nezinām par viņa pagātni un par to, kāds cilvēks viņš ir.

² Ļoti daudzi kaut ko ir dzirdējuši par Jēzu Kristu, lai gan ir pagājuši jau aptuveni 2000 gadi, kopš viņš dzīvoja uz zemes. Taču par to, kas īsti Jēzus bija, domas dalās. Viens viedoklis ir tāds, ka viņš vienkārši bija labs cilvēks. Citi viņu uzskata par pravieti. Ir arī tādi, kas domā, ka Jēzus ir Dievs un ka viņš ir jāpielūdz. Vai tā tiešām ir?

3. Kāpēc ir svarīgi zināt patiesību par Jēzu?

³ Ir svarīgi zināt patiesību par Jēzu. Bībelē ir paskaidrots, kāpēc tas ir tik svarīgi: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Cilvēkam, kas zina patiesību par Dievu Jehovu un par Jēzu Kristu, paveras iespēja mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Jāņa 14:6.)  Turklāt no Jēzus vairāk nekā no jebkura cita var mācīties, kā dzīvot un kā izturēties pret citiem. (Jāņa 13:34, 35.) Šīs grāmatas pirmajā nodaļā bija stāstīts, kāda ir patiesība par Dievu. Tagad uzzināsim, kas īsti Bībelē teikts par Jēzu Kristu.

4. Ko nozīmē vārdi ”Mesija” un ”Kristus”?

⁴ Jau ilgi pirms Jēzus dzimšanas Bībelē bija pravietots, ka parādīsies Dieva sūtītais Mesija jeb Kristus. Gan vārds ”Mesija” (kas nāk no ebreju valodas), gan vārds ”Kristus” (kas nāk no grieķu valodas) nozīmē ”svaidītais”. Viņam bija jābūt svaidītam  jeb Dieva ieceltam īpaša uzdevuma veikšanai. Nākamajās šīs grāmatas nodaļās stāstīts vairāk par Mesijas svarīgo vietu Dieva solījumu īstenošanā. Mēs uzzināsim arī to, kā Jēzus mums var palīdzēt jau tagad. Bet, kamēr Jēzus vēl nebija piedzimis, daudzi noteikti uzdeva sev jautājumu: ”Kurš būs Mesija?”

5. Par ko bija pilnīgi pārliecināti Jēzus mācekļi?

⁵ Mūsu ēras pirmajā gadsimtā nācarieša Jēzus mācekļi bija pilnīgi pārliecināti, ka viņš ir apsolītais Mesija. (Jāņa 1:41.) Viens no mācekļiem, vārdā Sīmanis Pēteris, atklāti teica Jēzum: ”Tu esi Kristus.” (Mateja 16:16.) Bet kā šie mācekļi varēja būt tik pārliecināti, ka Jēzus patiešām ir Mesija? Un kā mēs varam būt par to pārliecināti?

6. Paskaidrojiet, kā Jehova ir palīdzējis dievbijīgiem cilvēkiem pazīt Mesiju!

⁶ Dieva pravieši, kas dzīvoja pirms Jēzus, bija izteikuši diezgan sīkus paredzējumus, pēc kuriem citi varēja pazīt Mesiju. To varētu paskaidrot ar ilustrāciju. Ja jums būtu jādodas uz ļaužu pārpilnu autoostu, dzelzceļa staciju vai lidostu, lai tur sagaidītu kādu cilvēku, ko jūs nekad agrāk neesat saticis, tad būtu ļoti noderīgi zināt, kā tieši viņš izskatīsies. Jehova parūpējās, lai pravieši, kas rakstīja Bībeli, sīki aprakstītu, ko Mesija darīs un ko viņam nāksies pārciest. Vērojot šo daudzo pravietojumu piepildīšanos, dievbijīgi cilvēki varēja nekļūdīgi pazīt Mesiju.

7. Kādu divu pravietojumu piepildīšanās norāda uz Jēzu?

⁷ Minēsim tikai divus piemērus. Pirmkārt, vairāk nekā 700 gadus pirms Jēzus dzimšanas pravietis Miha paredzēja, ka apsolītais Mesija piedzims Betlēmē, kādā nelielā Jūdejas pilsētiņā. (Mihas 5:1.) Jēzus piedzima tieši šajā pilsētā. (Mateja 2:1, 3—9.) Otrkārt, jau daudzus gadsimtus pirms tam, kad dzīvoja Jēzus,  pravietojumā, kas atrodams Daniēla grāmatas 9. nodaļas 25. pantā, bija norādīts gads, kad Mesijam jāparādās, — mūsu ēras 29. gads. * Šo un citu pravietojumu piepildīšanās pierāda, ka Jēzus bija apsolītais Mesija.

8., 9. Kāds pierādījums par to, ka Jēzus ir Mesija, kļuva redzams viņa kristīšanas laikā?

⁸ Kad tuvojās beigām mūsu ēras 29. gads, kļuva redzams vēl viens pierādījums, ka Jēzus ir Mesija. Tajā gadā Jēzus devās pie Jāņa Kristītāja un tika kristīts Jordānas upē. Jehova Jānim bija apsolījis dot zīmi, pēc kuras tas varētu pazīt Mesiju, un Jēzus kristīšanas laikā Jānis redzēja šo zīmi. Bībelē ir rakstīts, kas notika: ”Kad Jēzus bija kristīts, viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis atvērās, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz viņu nākam. Un, redzi, balss no debesīm sacīja: ”Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts.”” (Mateja 3:16, 17.) Pēc redzētā un dzirdētā Jānis nešaubījās, ka Jēzu ir sūtījis Dievs. (Jāņa 1:32—34.) Tajā brīdī, kad pār Jēzu nāca Dieva gars — viņa aktīvais spēks —, Jēzus kļuva par Mesiju jeb Kristu, kam bija jābūt par priekšnieku un ķēniņu. (Jesajas 55:4.)

⁹ Bībeles pravietojumu piepildīšanās un paša Dieva Jehovas liecība neatstāj vietu šaubām, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. Bet Bībelē var atrast atbildes vēl uz diviem svarīgiem jautājumiem par Jēzu Kristu: kāda bija viņa izcelsme, un kādas īpašības viņam bija raksturīgas?

10. Kas Bībelē teikts par Jēzus dzīvi pirms tam, kad viņš nāca uz zemi?

¹⁰ Bībelē teikts, ka jau pirms tam, kad Jēzus nāca uz  zemi, viņš bija dzīvojis debesīs. Miha pravietoja, ka Mesija piedzims Betlēmē, un minēja, ka viņa izcelsme meklējama ”sensenajos laikos”. (Mihas 5:1.) Jēzus pats daudzkārt norādīja, ka pirms piedzimšanas par cilvēku viņš jau ir dzīvojis debesīs. (Jāņa 3:13; 6:38, 62; 17:4, 5.) Kad Jēzus bija garīga būtne debesīs, viņam bija īpašas attiecības ar Jehovu.

11. Kā Bībelē parādīts, ka Jēzus ir Jehovas mīļotais Dēls?

¹¹ Jēzus ir Jehovas mīļotais Dēls, un tam ir savs iemesls. Viņš ir saukts par ”visas radības pirmdzimto”, jo viņš bija pirmais, ko Dievs radīja. * (Kolosiešiem 1:15.) Bet tas nav vienīgais iemesls, kāpēc šis Dēls ir īpašs. Viņš ir Dieva ”vienpiedzimušais Dēls”. (Jāņa 3:16.) Tas nozīmē, ka Jēzus ir vienīgais, ko Dievs radīja viens pats. Jēzus ir arī vienīgais, ar kura starpniecību Dievs ir radījis visu pārējo. (Kolosiešiem 1:16.) Turklāt Jēzus ir dēvēts par ”vārdu”. (Jāņa 1:14.) Tas liecina, ka viņš ir Dieva pārstāvis un ir nodevis vēstis no Dieva citiem tā dēliem — gan eņģeļiem, gan cilvēkiem.

12. Kas liecina, ka pirmdzimtais Dēls nav vienlīdzīgs ar Dievu?

¹² Vai pirmdzimtais Dēls ir vienlīdzīgs ar Dievu, kā daži uzskata? Nekas tāds Bībelē nav teikts. Kā jau minēts iepriekšējā rindkopā, Dēls tika radīts. Tātad viņam ir bijis sākums, turpretī Dievam Jehovam nav ne sākuma, ne beigu. (Psalms 90:2.) Vienpiedzimušajam Dēlam nekad pat prātā nav nākusi doma pielīdzināt sevi Tēvam. Bībelē nepārprotami norādīts, ka Tēvs ir lielāks nekā Dēls. (Jāņa 14:28; 1. Korintiešiem 11:3.) Vienīgi Jehova ir ”Visuvarenais Dievs”.  (1. Mozus 17:1.) Nav neviena, kas būtu viņam līdzvērtīgs. *

13. Kāpēc Bībelē Dēls ir saukts par ”neredzamā Dieva attēlu”?

¹³ Jehovam un viņa pirmdzimtajam Dēlam jau miljardiem gadu ir bijušas tuvas attiecības — tādas tās bija jau ilgi pirms zvaigžņoto debesu un zemes radīšanas. Viņi, bez šaubām, ļoti mīlēja viens otru. (Jāņa 3:35; 14:31.) Mīļotais Dēls bija kļuvis tieši tāds pats kā viņa Tēvs, tāpēc Bībelē Dēls ir saukts par ”neredzamā Dieva attēlu”. (Kolosiešiem 1:15.) Tāpat kā ģimenē dēls daudzējādā ziņā var līdzināties tēvam, Dieva Dēls atspoguļoja sava Tēva personību un īpašības.

14. Kā varēja notikt, ka Jehovas vienpiedzimušais Dēls piedzima par cilvēku?

¹⁴ Jehovas vienpiedzimušais Dēls labprāt atstāja debesis, kļuva par cilvēku un dzīvoja uz zemes. Bet varētu jautāt: kā garīgai būtnei bija iespējams piedzimt par cilvēku? Šai nolūkā Jehova paveica brīnumu. Viņš pārvietoja sava pirmdzimtā Dēla dzīvību no debesīm ebreju jaunavas Marijas klēpī. Marijai piedzima dēls, kura tēvs nebija neviens cilvēks, un viņa to nosauca par Jēzu. (Lūkas 1:30—35.)

15. Kāpēc, domājot par Jēzu, var daudz ko uzzināt par Jehovu?

¹⁵ Tas, ko Jēzus runāja un darīja, būdams uz zemes, ļauj viņu labi iepazīt. Turklāt, domājot par Jēzu, var daudz ko uzzināt par Jehovu. Kāpēc tā ir? Atcerēsimies, ka Jēzus ir precīzs sava Tēva atspulgs. Tieši tāpēc Jēzus vienam no saviem mācekļiem sacīja: ”Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jāņa 14:9.) Četrās Bībeles  grāmatās, kas pazīstamas kā evaņģēliji, — Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlijā — ir plaši stāstīts par Jēzus Kristus dzīvi, darbību un personību.

16. Ko Jēzus mācīja, un no kā nāca viņa mācība?

¹⁶ Jēzus bija pazīstams kā ”mācītājs”. (Jāņa 1:38; 13:13.) Ko viņš mācīja? Galvenokārt viņš sludināja ”valstības evanģeliju”, stāstīdams par Dieva Valstību — debesu valdību, kas valdīs pār visu zemi un sagādās nebeidzamas svētības paklausīgajiem cilvēkiem. (Mateja 4:23.) No kā nāca šī vēsts? Jēzus pats teica: ”Mana mācība nav manis paša, bet tā, kas mani sūtījis,” — tātad Jehovas. (Jāņa 7:16.) Jēzus zināja, ka viņa Tēvs vēlas, lai cilvēki dzirdētu labo vēsti par Valstību. Astotajā nodaļā ir pastāstīts vairāk par Dieva Valstību un par to, ko tā paveiks.

17. Kur Jēzus mācīja cilvēkus, un kāpēc viņš netaupīja spēkus, mācīdams citus?

¹⁷ Jēzus mācīja cilvēkus visur, kur tie bija sastopami, — laukos, pilsētās, ciemos, tirgus laukumos un viņu mājās. Jēzus negaidīja, ka cilvēki nāks pie viņa, bet pats devās pie tiem. (Marka 6:56; Lūkas 19:5, 6.) Kāpēc Jēzus ziedoja tik daudz laika un spēku, sludinādams un mācīdams cilvēkus? Tāda bija Dieva griba, un Jēzus allaž pildīja sava Tēva gribu. (Jāņa 8:28, 29.) Taču bija vēl kāds iemesls, kāpēc viņš sludināja, — Jēzus juta līdzi ļaužu pulkiem, kas vēlējās viņu satikt. (Mateja 9:35, 36.) Reliģiskie vadītāji, kam būtu vajadzējis mācīt cilvēkiem patiesību par Dievu un viņa nodomiem, to nedarīja. Jēzus zināja, cik ļoti svarīgi cilvēkiem bija dzirdēt vēsti par Valstību.

18. Kādas Jēzus īpašības jums liekas vispievilcīgākās?

¹⁸ Jēzus bija sirsnīgs cilvēks, spējīgs uz dziļām jūtām. Citiem bija viegli viņam tuvoties, jo viņš bija laipns  pret tiem, un pat bērni viņa klātbūtnē jutās brīvi. (Marka 10:13—16.) Jēzus bija objektīvs, viņš ienīda pērkamību un netaisnību. (Mateja 21:12, 13.) Lai gan tālaika sabiedrībā sievietes netika cienītas un viņām nebija daudz tiesību, Jēzus pret viņām izturējās ar cieņu. (Jāņa 4:9, 27.) Jēzus bija patiesi pazemīgs. Reiz viņš mazgāja kājas saviem apustuļiem, lai gan šādu pakalpojumu parasti sniedza vienkāršs kalps.

19. Kāds piemērs parāda, ka Jēzus bija iejūtīgs pret citu vajadzībām?

¹⁹ Jēzus bija iejūtīgs pret citu vajadzībām. Īpaši spilgti tas izpaudās, kad viņš Dieva gara spēkā brīnumainā veidā dziedināja cilvēku kaites. (Mateja 14:14.) Piemēram, reiz pie Jēzus atnāca kāds spitālīgs cilvēks un lūdza: ”Ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt.” Jēzus izjuta šī vīrieša sāpes un ciešanas kā savējās. Būdams aizkustināts līdz sirds dziļumiem, viņš izstiepa roku, pieskārās vīrietim un teica: ”Es gribu, topi šķīsts.” Un  vīrietis kļuva vesels! (Marka 1:40, 41.) Vai varat iedomāties, kā viņš jutās?

20., 21. Kādu priekšzīmi Jēzus rādīja ar savu uzticību un paklausību Dievam?

²⁰ Sevišķi izcilu priekšzīmi Jēzus rādīja ar savu uzticību un paklausību Dievam. Viņš palika uzticīgs debesu Tēvam visos apstākļos, lai kāda pretestība un ciešanas viņam bija jāpieredz. Jēzus palika nelokāms, kad viņu kārdināja Sātans. (Mateja 4:1—11.) Bija laiks, kad arī vairāki Jēzus radinieki viņam neticēja un pat teica, ka viņš ir ”bez prāta”. (Marka 3:21.) Bet Jēzus nepieļāva, ka šāda attieksme viņu nelabvēlīgi ietekmētu, un turpināja darīt to, ko vēlējās Dievs. Par spīti apvainojumiem un pāridarījumiem Jēzus saglabāja savaldību un nekad necentās darīt ļaunu saviem pretiniekiem. (1. Pētera 2:21—23.)

 ²¹ Jēzus ienaidnieki panāca, ka viņš tiek nogalināts un mirst briesmīgā un mokpilnā nāvē, bet viņš palika uzticīgs līdz nāvei. (Filipiešiem 2:8.) Savas dzīves pēdējā dienā Jēzum bija jāpārcieš ļoti daudz. Viņš tika apcietināts, viņu apsūdzēja viltus liecinieki, notiesāja negodīgi tiesneši, izsmēja pūlis un spīdzināja karavīri. Pienaglots pie staba, Jēzus līdz ar savu pēdējo elpas vilcienu izsaucās: ”Viss piepildīts!” (Jāņa 19:30.) Trešajā dienā pēc Jēzus nāves viņa debesu Tēvs piecēla viņu no nāves un viņš atkal kļuva par garīgu būtni. (1. Pētera 3:18.) Dažas nedēļas vēlāk Jēzus atgriezās debesīs. Tur viņš ”nosēdās pie Dieva labās rokas” un sāka gaidīt, kad viņam tiks piešķirta ķēniņa vara. (Ebrejiem 10:12, 13.)

22. Ko Jēzus panāca, palikdams uzticīgs līdz nāvei?

²² Ko Jēzus panāca, palikdams uzticīgs līdz nāvei? Viņa nāve paver cilvēkiem iespēju mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes, kā jau Jehova sākotnēji bija paredzējis. Par to, kā Jēzus nāve to padara iespējamu, stāstīts nākamajā nodaļā.