Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Siv Tus Nplaig Hais Lus Zoo

Siv Tus Nplaig Hais Lus Zoo

“Thov cia tej lus hauv kuv lub qhov ncauj . . . yog tej uas koj pom zoo.”NTAWV NKAUJ 19:14.

ZAJ NKAUJ: 21, 35

1, 2. Vim li cas phau Vajlugkub ho muab “tus nplaig” piv rau hluavtaws?

XYOO 1871 hauv tebchaws U.S.A, xeev Wisconsin, hluavtaws kub ib lub hav zoov puam tsuaj tas. Tib pliag xwb twb kub tas lawm 2 billion tsob ntoo. Muaj tshaj li 1,200 leej raug ploj tuag. Tsis tau muaj li ntawd ib zaug li hauv tebchaws U.S.A. Leejtwg hlawv? Twb yog muaj ib lub txim taws ya ntawm lub tsheb nqaj mus zes lub hav zoov ntawd. Muaj raws li nqe Vajlugkub no hais: “Sim xav saib ib nyuag qhov hluavtaws kub tau hav zoov dav heev npaum li cas.” (Yakaunpau 3:5) Ua cas Yakaunpau ho sau li no?

2 Nws piav tias: “Tus nplaig yog hluavtaws.” (Yakaunpau 3:6) “Tus nplaig” piv txog tej lus uas peb hais. Tiamsis yog peb tsis txawj siv tus nplaig ces yuav zoo li lub txim taws ua rau ntau yam puam tsuaj. Tus nplaig muaj hwjchim heev. Phau Vajlugkub hais tias nws cawm tau lossis txov tau luag txojsia. (Paj Lug 18:21) Txawm tus nplaig muaj hwjchim npaum li ntawd los, tsis yog peb yuav nyob ntsiag to xwb. Muab ua pivtxwv li no, hluavtaws yeej kub tau yus tiamsis yus tseem rauv taws nte, ua zaub ua mov noj, thiab rauv taws kom pom kev. Yus yuav tsum ceev faj txhob ua kub tsev xwb. Ib yam li ntawd, peb yuav tsum xyaum hais lus qhuas Yehauvas thiab txhawb lwm leej lwm tus xwb.Ntawv Nkauj 19:14.

3. Peb yam twg yuav pab kom peb txhawb tau luag lwm tus?

3 Yehauvas tsim kom peb txawj muab tej uas peb xav hauv nruab siab qhia rau lwm tus. Txawm peb hais lus lossis piav tes, peb yuav ua li cas thiaj txhawb tau lwm tus? (Nyeem Yakaunpau 3:9, 10.) Peb yuav tsum paub seb lub caij twg thiaj zoo hais, yuav hais cov lus zoo li cas, thiab peb yuav coj tus cwj pwm zoo li cas.

YUAV HAIS LUS RAU LUB CAIJ TWG?

4. Peb yuav tsum nyob twjywm rau lub caij twg?

4 Muaj tej lub sijhawm tsis zoo rau yus tham lus. Phau Vajlugkub hais tias, “muaj caij nyob twjywm.” (Laj Lim Tswvyim 3:7) Thaum lwm tus tabtom hais lus rau peb, peb yuav tsum nyob twjywm mloog thiaj yog peb saib taus lawv. (Yauj 6:24) Yog muaj tej yam tsis tsim nyog lwm tus paub txog, peb yuav tsum tsis txhob muab tawg qhia rau tus ub tus no. (Paj Lug 20:19) Yog leejtwg ua rau peb npau taws, peb yuav tsum siv tswvyim es txhob hais ib los li.Ntawv Nkauj 4:4.

5. Peb yuav xyaum hais lus li cas thiaj qhia tias peb nco Yehauvas txiaj ntsig?

5 Tiamsis muaj tej lub sijhawm tsis zoo rau peb nyob ntsiag to xwb. (Laj Lim Tswvyim 3:7) Peb yuav tsum qhuas Yehauvas, txhawb lwm tus lub zog, thov kev pab ntawm lwm tus thiab qhia tej uas peb xav rau lwm tus paub. (Ntawv Nkauj 51:15) Thaum ib tug phoojywg pub ib yam khoom zoo heev rau peb, peb yeej ua tib zoo siv yam khoom ntawd. Ib yam li ntawd, Yehauvas yog tus tsim kom peb txawj hais lus, peb yuav tsum siv tus nplaig los hais lus zoo, thiaj qhia tias peb nco Yehauvas txiaj ntsig.

6. Vim li cas peb yuav tsum xaiv lub caij zoo los hais lus?

6 Peb yuav tsum xaiv seb lub caij twg thiaj zoo hais lus. Vim li cas? Paj Lug 25:11 hais tias: “Hais tej lus zoo rau lub sijhawm uas cheem tsum hais, mas zoo yam nkaus li lub txiv duaj kub uas nyob hauv lub tais nyiaj.” Yog neeg muab kub los puab ua tej lub txiv yeej zoo nkauj heev, tiamsis hajyam zoo nkauj thaum muab tso rau hauv ib lub tais nyiaj. Ib yam li ntawd, peb yeej txawj hais tej lus zoo. Tiamsis yog peb xaiv lub caij zoo los hais, peb hajyam txhawb tau lwm tus lub zog. Yuav ua li cas peb thiaj ua tau li ntawd?

7, 8. Peb cov kwvtij hauv Nyiv Pooj teb xyaum Yexus tus qauv li cas?

7 Yog peb tsis ua tib zoo xav seb lub caij twg thiaj zoo nrog luag tham, ces tej zaum luag yuav tsis to taub tej uas peb hais. Luag kuj tsis xav mloog tej uas peb hais thiab. (Nyeem Paj Lug 15:23.) Nyob rau lub 3 Hlis xyoo 2011, muaj av qeeg ze Nyiv Pooj teb. Dej hiavtxwv ntas loj heev tuaj kuav tej nroog, ua rau 15,000 leej raug ploj tuag. Yehauvas Cov Timkhawv kuj raug tej kev nyuaj siab no thiab. Tiamsis lawv tseem mus qhia Vajlugkub rau tej neeg zej zog. Lawv paub tias feem coob coj kevcai hauj sam thiab tsis paub Vajlugkub zoo. Yog li ntawd, cov kwvtij thiaj tsis qhia tias Vajtswv yuav tsa cov tuag sawv. Lawv tsuas nplig sawvdaws tias yog vim li cas tej xwm phem ho los raug cov neeg zoo.

8 Cov kwvtij ntawd xyaum Yexus tus qauv. Yexus paub tias lub caij twg thiaj tsim nyog hais lus. (Yauhas 18:33-37; 19:8-11) Nws tos zoo caij nws mam li qhia cov thwjtim txog tej yam tshiab. (Yauhas 16:12) Cov kwvtij hauv Nyiv Pooj teb tos zoo caij, lawv mam li qhia tias muaj ib hnub Vajtswv yuav tsa cov tuag sawv rov los. Ob xyoos ntau tom qab ntawd, cov kwvtij mam li tseb daim ntawv hu ua Cov Tuag Puas Yuav Sawv Tau Rov Los Ua Neej Nyob Tiag? Coob leej thiaj txais daim ntawv tseb mus nyeem. Cov lus cog tseg ntawd nplig tau sawvdaws siab heev. Peb yuav xyaum cov kwvtij no li cas? Peb yuav tsum xav txog cov tibneeg hauv peb koog. Xav seb lawv ntseeg li cas, lawv tej kev coj noj coj ua zoo li cas, peb thiaj paub lub caij zoo nrog lawv tham.

9. Vim li cas peb yuav tsum tos lub caij zoo nrog luag tham?

9 Muaj dua lwm lub sijhawm zoo rau peb tos lub caij zoo peb mam li hais lus. Yog lwm tus hais lus siab yus, txhob maj teb tsam yus hais tau yuam kev. Zoo rau peb xav txog cov lus nug no: ‘Puas yog nws hais lus yuam kev lawm xwb? Puas tsim nyog kuv mus nrog nws tham txog qhov no?’ Ua tib zoo xav tso. Tej zaum twb tsis tas yus mus nrog nws tham, cia li zam xwb. Yog tsim nyog nrog nws tham tiag, tos thaum siab txias tso. (Nyeem Paj Lug 15:28.) Yog peb ho xav txhawb kom peb tsev neeg los paub Yehauvas, peb yuav tsum tos lub caij zoo los txhawb lawv thiab. Ua siab ntev thiab ua tib zoo xav txog tej uas peb yuav hais. Nrhiav lub sijhawm zoo lawv thiaj xav mloog peb hais.

YUAV THAM TXOG DABTSI?

10. (1) Vim li cas peb yuav tsum ua tib zoo xaiv tej lus uas peb hais? (2) Peb yuav tsum ceev faj cov lus zoo li cas?

10 Tej lus uas peb hais yuav txhawb thiab txo tau lwm tus lub zog. (Nyeem Paj Lug 12:18.) Hauv Xatas lub qab ntuj coob leej nyiam hais “tej lus nyaum” uas zoo li tus xib “xub” lossis rab “ntaj” zuag plias chob luag siab. Lawv txhob txwm hais tej lus ntawd kom luag chim thiab tu siab. (Ntawv Nkauj 64:3) Lawv xyaum tej lus ntawd hauv this vis lossis hauv tej yeeb yaj kiab. Tsis tsim nyog ib tug Khixatia hais tej lus phem li ntawd. Tsis zoo rau peb thuam lwm tus, lossis hais tej lus ntxhib lus tshawv rau lwm tus. Sawvdaws yeej nyiam tso daj tso luag ua si lom zem. Tiamsis txhob muab ib tug twg tso dag rau sawvdaws luag, ua rau nws txaj muag lossis tu siab. Phau Vajlugkub sam hwm kom cov Khixatia txhob “xyav luag moo.” Thiab phau Vajlugkub kuj hais tias: “Tsis txhob cia tej lus phem tawm hauv nej lub qhov ncauj los, tsuas yog hais lo lus zoo uas tsim tsa lub neej raws li uas cheem tsum xwv thiaj li muaj nuj nqes rau cov uas tau hnov.”Efexau 4:29, 31.

11. Yuav ua li cas peb thiaj xaiv tau cov lus zoo?

11 Yexus qhia tias lub “qhov ncauj yeej hais tej uas puv nkaus hauv lub siab tawm los.” (Mathai 12:34) Yog li ntawd, tej lus uas peb hais qhia tias peb lub siab xav li cas tiag. Yog peb muaj kev hlub rau tibneeg tiag tiag, peb yuav xaiv tej lus zoo xwb. Tej uas peb hais yuav txhawb tau luag lwm tus lub zog.

12. Dabtsi yuav pab kom peb txawj hais cov lus zoo?

12 Peb yuav tsum xyaum tiag peb thiaj xaiv tau cov lus zoo los hais. Txawm tias Vajntxwv Xalaumoo muaj tswvyim heev los nws hais tias nws “tshuaj saib thiab tshawb nrhiav” kom xaiv tau cov lus tseeb thiab zoo mloog. (Laj Lim Tswvyim 12:9, 10) Dabtsi thiaj pab tau peb? Peb yuav tsum nyeem phau Vajlugkub thiab nyeem cov ntaub ntawv uas lub hauv paus koom haum loj luam tawm, peb thiaj txawj hais lus zoo. Thaum peb nyeem ntawv, peb kawm tau tej lo lus tshiab. Peb kuj kawm txog Yexus tus qauv, seb nws hais tej lus zoo li cas rau tibneeg. Nws txawj hais lus rau qhov Yehauvas yog tus qhia kom nws txawj “txhawb cov uas qaug zog.” (Yaxaya 50:4) Peb yuav tsum xav seb tej lus uas peb hais yuav raug lwm tus li cas. (Yakaunpau 1:19) Zoo rau peb xav txog cov lus nug no: ‘Yog kuv hais cov lus no, nws puas to taub? Nws yuav xav li cas?’

13. Vim li cas peb yuav tsum xyaum hais cov lus uas luag to taub?

13 Thaum ub cov Yixayee tshuab raj txhib laj mej pejxeem. Tej zaum lub suab raj txhib kom sawvdaws sib txoos ua ke. Tiamsis muaj dua lwm zaus lub suab raj txhib kom mus ntaus rog. Yog lawv tshuab tsis meej kuj ua rau cov tub rog tsis pom qab ua li cas, puas yog? Phau Vajlugkub hais tias tus neeg uas tsis txawj hais lus zoo li tus uas tshuab raj tsis meej. Yog peb lam tau lam hais lus, tibneeg yuav tsis to taub peb, lossis lawv yuav to taub yuam kev. Yog li ntawd, peb yuav tsum xyaum hais lus meej thuav. Tiamsis ceev faj txhob hais lus siab luag lwm tus thiab.Nyeem 1 Khaulee 14:8, 9.

14. Yexus hais cov lus yooj yoojyim li cas?

14 Hauv Mathai tshooj 5 txog 7 Yexus xaiv cov lus uas yoojyim to taub heev. Yexus tsis hais tej lus cov cov kom luag qhuas nws. Nws tsis hais tej lus uas lwm tus yuav tu siab. Yexus qhia tej ntsiab lus tseem ceeb uas tob heev. Tiamsis nws muab tej lus pivtxwv yooj yoojyim los qhia xwb. Xav txog qhov no: Yexus xav kom nws cov thwjtim tsis txhob ntxhov siab txog ntau yam. Nws thiaj piav tias Yehauvas ib txwm saib xyuas tej nas noog. Nws nug lawv tias: “Nej tsis tsim txiaj dua tej nas noog lov?” (Mathai 6:26) Cov lus ntawd yoojyim to taub heev, cov tibneeg thiaj khaws tau tej lus tseem ceeb uas txhawb tau lawv zog kawg li.

THAUM NROG LUAG THAM, PEB YUAV COJ TUS CWJ PWM ZOO LI CAS?

15. Vim li cas zoo rau peb hais lus mos lus muag?

15 Thaum peb nrog luag lwm tus tham, tsis yog peb xaiv tej lus zoo xwb, tiamsis peb yuav tsum muaj tus cwj pwm zoo thiab. Tibneeg xav mloog Yexus rau qhov nws hais “tej lus zoo” thiab lus mos lus muag xwb. (Luka 4:22) Yog peb hais lus mos lus muag yuav rub tau neeg lub siab, thiab lawv yuav mloog peb hais. (Paj Lug 25:15) Yuav ua li cas peb thiaj hais tau lus mos lus muag? Peb yuav tsum saib taus lwm tus thiab ntshai tsam lawv tu siab. Yexus tau ua li ntawd. Thaum nws pom tibneeg coob coob tuaj cuag nws, nws zoo siab siv sijhawm nrog lawv ua ke thiab qhia Vajlugkub rau lawv. (Malakau 6:34) Txawm tibneeg thuam Yexus los, nws tsis ua pauj.1 Petus 2:23.

16, 17. (1) Thaum peb nrog peb cov phoojywg thiab peb tsev neeg tham, peb yuav xyaum Yexus li cas? (Saib daim duab ntawm sab 22.) (2) Ib leej niam tau tseg tus qauv zoo li cas?

16 Peb yeej hlub peb tsev neeg thiab peb cov phoojywg. Tiamsis vim peb txheeb ze lawv, tej zaum peb xav tias peb tsis tas tswj peb tus nplaig. Ib txhia lam tau lam hais lus siab lawv tsev neeg. Peb yuav tsum nco ntsoov Yexus tus cwj pwm. Thaum nws nrog nws cov phoojywg tham nws yeej tsis hais lus siab lawv li. Txawm lawv sib cav tias leejtwg yog tus loj dua los, nws ua tib zoo ntuas lawv xwb. Nws xav kom lawv txo hwjchim, nws thiaj muab ib tug menyuam yaus los ua qauv rau lawv saib. (Malakau 9:33-37) Cov txwj laus yuav tsum xyaum Yexus tus qauv, es ua siab mos siab muag ntuas lub koom txoos.Kalatia 6:1.

17 Txawm tias luag hais tau tej yam ua rau peb tu siab los, peb yuav tsum hais lus mos lus muag teb lawv. (Paj Lug 15:1) Xav txog tus qauv no: Muaj ib tus muam uas nws ib leeg tu nws tus tub xwb. Nws tus tub ua phem tiamsis lam ua txuj teev tiam Yehauvas xwb. Muaj dua ib tug muam hauv lub koom txoos pab leej niam ntawd tu siab. Nws hais rau leej niam tias: “Tu siab uas koj tsis txawj cob koj tus tub.” Leej niam ua tib zoo xav ua ntej, nws mam li teb tus muam li no: “Tamsim no yeej nyuaj wb kawg li tiag, tiamsis kuv paub tias kuv tus tub tseem niaj hnub xyaum. Tom qab Amakedoo, peb mam li paub tseeb seb kuv tus tub xyaum puas tau.” Leej niam ua tib zoo teb tus muam ntawd, nkawd thiaj tsis tu kev phoojywg. Tus tub hnov nws niam cov lus, nws thiaj thim xav tias ua cas nws niam tseem tso siab tias nws hloov tau los ua ib tug neeg zoo. Tus tub thiaj tso nws cov phoojywg phem tseg, thiab ua kevcai raus dej. Tom qab no nws tseem mus Npe-ee thiab. Yog li ntawd, txawm peb tham lus nrog tus qhua, nrog cov kwvtij nkauj muam, lossis nrog peb tsev neeg, cia peb hais “tej lus muaj kev hlub thiab qab ntsev.”Khaulauxi 4:6.

18. Peb yuav xyaum Yexus tus qauv li cas?

18 Twb yog Yehauvas pub kom peb txawj hais lus. Yog peb xyaum Yexus tus qauv, peb yuav xaiv lub caij zoo los hais lus, peb yuav xaiv cov lus zoo los hais xwb, thiab peb yuav muaj lub siab mos muag nrog luag tham. Cia peb hais lus txhawb lwm tus lub zog, thiaj ua rau Vajtswv Yehauvas zoo siab.