Bībeles viedoklis

Kas ir Bībeles autors?

BĪBELĒ atklāti ir runāts par to, kas ir bijuši tās rakstītāji. Vairākas Bībeles daļas sākas ar tādiem vārdiem kā ”Nehemijas, Hahaljas dēla, vārdi”, ”Jesajas, Amoca dēla, nākotnes iztēlojumi” un ”šis ir tā Kunga vārds, kas atklājies Joēlam”. (Nehemijas 1:1; Jesajas 1:1; Joēla 1:1.) Tajā norādīts, ka vairākus vēsturiskus aprakstus ir sastādījuši Samuēls, Nātāns un Gads. (1. Laiku 29:29.) Tāpat daudzu psalmu sākumā ir lasāms, kas tos ir sacerējis. (Psalms 79:1; 88:1; 89:1; 90:1; 103:1; 127:1.)

Tā kā Bībeli ir rakstījuši cilvēki, skeptiķi apgalvo, ka Bībelē, tāpat kā jebkurā citā grāmatā, ir atrodamas tikai cilvēku atziņas. Vai šāds uzskats ir pamatots?

Četrdesmit rakstītāji — viens autors

Lielākā daļa Bībeles rakstītāju apliecināja, ka viņi raksta vienīgā patiesā Dieva, Jehovas, vārdā un ka viņus vada Dievs vai tā pārstāvis eņģelis. (Cakarijas 1:7, 9.) Pravieši, kas rakstīja Ebreju rakstus, oriģinālvalodā vairāk nekā 300 reižu ir lietojuši izteicienu ”tā saka Jehova”. (Amosa 1:3; Mihas 2:3; Nahuma 1:12.) Daudzas pravietiskās grāmatas sākas ar tādu frāzi kā ”šis ir tā Kunga vārds, kas atklājās Hozejam”. (Hozejas 1:1; Jonas 1:1.) Runādams par Dieva praviešiem, apustulis Pēteris norādīja: ”Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.” (2. Pētera 1:21.)

Tātad, lai gan Bībele sastāv no daudzām daļām un to ir rakstījuši dažādi cilvēki, visas Bībeles daļas veido vienotu veselumu, jo informācija, kā atzina paši rakstītāji, nāca no viena avota — Dieva. Citiem vārdiem, šie cilvēki līdzinājās sekretāriem, kas pierakstīja Dieva domas. Kādā veidā Dievs viņiem nodeva informāciju?

”Dieva iedvesti”

”Visi šie raksti ir Dieva iedvesti,” paskaidroja apustulis Pāvils. (2. Timotejam 3:16, LB-65r.) Tas nozīmē, ka Dievs izmantoja  neredzamu spēku, lai ietekmētu cilvēku prātu un nodotu vēsti, kas viņiem bija jāpieraksta. Vienīgi desmit baušļus Jehova pats uzrakstīja uz akmens plāksnēm. (2. Mozus 31:18.) Vēl bija reizes, kad Dievs tieši diktēja pierakstāmo vēsti. Piemēram, 2. Mozus grāmatas 34. nodaļas 27. pantā var lasīt: ”Tas Kungs sacīja Mozum: ”Uzraksti šos vārdus.””

Citos gadījumos Dievs deva cilvēkiem parādības, kuras viņiem bija jāapraksta. Ecēhiēls stāstīja: ”Es redzēju dievišķas parādības.” (Ecēhiēla 1:1.) Tāpat ”Daniēls redzēja sapni, un, guļot gultā, viņam acu priekšā atplaiksnījās dažādas parādības”, un pēc tam ”viņš aprakstīja sapni”. (Daniēla 7:1.) Informāciju, kas ir iekļauta pēdējā Bībeles daļā, Atklāsmes grāmatā, apustulis Jānis saņēma līdzīgā veidā. Jānis rakstīja: ”Tā Kunga dienā es tapu aizrauts garā un dzirdēju aiz manis balsi, kā bazūni saucam: ”To, ko tu redzi, raksti grāmatā.”” (Atklāsmes 1:10, 11.)

Rakstītāju ieguldījums

Tas, ka Bībeli iedvesmoja Dievs, nenozīmē, ka tās rakstītāji nevarēja izpaust savu individualitāti. Patiesībā šiem cilvēkiem bija daudz jāpūlas, lai pierakstītu Dieva vēsti. Piemēram, Salamans rakstīja, ka viņš ”pūlējās atrast piemērotus vārdus, lai attiecīgus norādījumus pareizi uzrakstītu un lai izteicieni atbilstu patiesībai”. (Salamans Mācītājs 12:10.) Lai savāktu vēsturiskajam aprakstam nepieciešamo materiālu, Ezra izmantoja vismaz 14 avotus, piemēram, ”ķēniņa Dāvida laiku notikumu grāmatu” un ”Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatu”. (1. Laiku 27:24; 2. Laiku 16:11.) Evaņģēlija sarakstītājs Lūka, ”visu no paša sākuma ļoti rūpīgi izpētījis.., secīgi to izklāstīja”. (Lūkas 1:3, JD-07.)

Dažās Bībeles grāmatās atspoguļojas rakstītāja personības iezīmes. Piemēram, Matejs Levijs, kas bija muitnieks, pirms kļuva par Jēzus mācekli, īpašu uzmanību pievērsa skaitļiem. Viņš ir vienīgais no evaņģēliju sarakstītājiem, kas ir pieminējis, ka Jēzus tika nodots par ”trīsdesmit sudraba gabaliem”. (Mateja 27:3; Marka 2:14.) Lūka bija ārsts un precīzi aprakstīja medicīniska rakstura detaļas. Piemēram, aprakstot to cilvēku stāvokli, kurus dziedināja Jēzus, viņš ir lietojis tādus izteicienus kā ”grūts drudzis” un ”caur caurīm spitālīgs”. (Lūkas 4:38; 5:12; Kolosiešiem 4:14.) Kā var redzēt, Jehova bieži ir ļāvis, lai cilvēki, kas piedalījās Bībeles tapšanā, rakstītu saviem vārdiem un savā stilā, taču tajā pašā laikā viņš tos vadīja, lai viss būtu precīzi un saskanētu ar viņa domām. (Salamana Pamācības 16:9.)

Apbrīnojama grāmata

Bībeli vairāk nekā 1600 gadu ilgā laika posmā ir rakstījuši aptuveni 40 vīrieši, kas dzīvoja dažādās zemēs, taču tā ir pilnībā saskanīga grāmata, kurai cauri vijas viena iespaidīga tēma. (Skat. rakstu ”Par ko stāsta Bībele?” žurnāla 19. lappusē.) Vai gan tas nav apbrīnojami? Nekas tāds nebūtu iespējams, ja Bībelei nebūtu viens vienīgs autors.

Jehovam nebija noteikti jāizmanto cilvēki, lai taptu Bībele. Taču šāda Jehovas rīcība liecina par viņa neizmērojamo gudrību. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki dažādās pasaules malās augstu vērtē Bībeli, ir tieši tas, ka tās rakstītāji ir izjusti pauduši cilvēkiem raksturīgas jūtas. Piemēram, ķēniņš Dāvids rakstīja par vainas apziņu, kas viņu nomāca pēc smagiem grēkiem, un par to, kā viņš lūdzās pēc Dieva žēlastības. (Psalms 51:1, 2, 4—6, 15, 19.)

Lai arī Dievs Bībeles tapšanā ir izmantojis cilvēkus, mēs varam nešaubīgi paļauties uz Bībeli, tāpat kā agrīnie kristieši, kas Svētos Rakstus ”uzņēma nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir”. (1. Tesaloniķiešiem 2:13.)

VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?

▪ Kas ir Bībeles autors? (2. Timotejam 3:16, LB-65r.)

▪ Kādā veidā Dievs nodeva cilvēkiem informāciju, kas viņiem bija jāpieraksta? (2. Mozus 31:18; 34:27; Ecēhiēla 1:1; Daniēla 7:1.)

▪ Kā rakstītāju personība un nodarbošanās atspoguļojas viņu rakstītajā? (Mateja 27:3; Lūkas 4:38.)