Kalnu slimība — briesmas, kas uzglūn augstumā
Kalnu slimība — briesmas, kas uzglūn augstumā
”Peru atrodas visai augsta kalnu grēda, ko sauc par Pariakaku; ..kad es kāpu pa tā dēvētajām Kāpnēm, kas ir šīs grēdas augstākā daļa, pēkšņi mani pārņēma tādas mokas, ka man gribējās mesties pie zemes. [..] Drīz es sāku krampjaini rīstīties un vemt, un man likās, ka tūlīt miršu.. Jāsaka, ja tā turpinātos, es noteikti būtu pagalam, bet tas ilga tikai trīs vai četras stundas, līdz mēs bijām tikuši labu gabalu zemāk un sasnieguši panesamāku augstumu.” (Hosē de Akosta, Historia natural y moral de las Indias.)
16. gadsimta otrajā pusē spāņu jezuīts Hosē de Akosta pieredzēja šīs nepatīkamās sajūtas, kāpdams Peru Andos. Tajā laikā ļaudis domāja, ka šādas izpausmes izraisa vai nu indīgi izgarojumi no kalnu minerāliem, vai ļaunu dievu elpa. Bet šodien mēs droši varam teikt, ka Hosē de Akosta cieta no tipiskiem kalnu slimības simptomiem.
Kalnu slimība ir organisma reakcija uz skābekļa trūkumu augstu kalnos. Lielā augstumā atmosfēras spiediens samazinās, un līdz ar to plaušas absorbē mazāk skābekļa. *
Parasti kalnu slimības simptomi parādās aptuveni četras stundas pēc tam, kad ir sasniegts liels augstums, un tie var ilgt no vienas līdz četrām dienām. Skābekļa trūkums asinīs stimulē sarkano asinsķermenīšu veidošanos, un ar laiku, pieaugot to skaitam, asinsrites sistēma efektīvāk spēj apgādāt organismu ar skābekli.
Tomēr, ja augstuma maiņa notiek pārāk strauji vai arī cilvēks pārpūlas, pirms ir paspējis aklimatizēties, var rasties nopietni traucējumi, pat plaušu un smadzeņu tūska. Ja nekas netiek darīts, kalnu slimības iznākums var būt letāls.
Kā izvairīties no kalnu slimības
Alpīnisti un ceļotāji ir izmēģinājuši daudzas metodes, lai cīnītos ar kalnu slimību. Lūk, daži ieteikumi.
● Ja jums ir kāda elpceļu slimība vai anēmija, izvairieties uzturēties augstkalnu apgabalos.
● Kalnu slimības ārstēšanai un profilaksei mediķi iesaka lietot noteiktus medikamentus, piemēram, diurētiskos un pretiekaisuma līdzekļus. Pirms jebkādu medikamentu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
● Vislabākais līdzeklis pret kalnu slimību ir atgriezties zemākā augstumā. Ja iespējams, parūpējieties, lai, kāpjot lejā, jums būtu silti un pēc nokāpšanas atpūtieties.
Dabas skati, kas vērojami augstu kalnos, pieder pie pašiem skaistākajiem pasaulē. (Psalms 148:9, 13.) Ja kāpsiet kalnos ar apdomu, jūs necietīsiet no kalnu slimības un varēsiet netraucēti izbaudīt dabas krāšņumu.
[Zemsvītras piezīme]
^ 4. rk. Līdz 1800 metriem virs jūras līmeņa lielākajai daļai cilvēku nav novērojami nekādi kalnu slimības simptomi.
[Izceltais teksts 20. lpp.]
Parasti kalnu slimības simptomi parādās aptuveni četras stundas pēc tam, kad ir sasniegts liels augstums, un tie var ilgt no vienas līdz četrām dienām
[Izceltais teksts 20. lpp.]
Vislabākais līdzeklis pret kalnu slimību ir atgriezties zemākā augstumā
