LUZIJA KLIBO AR KREISO KĀJU. Agrā bērnībā viņa saslima ar poliomielītu, ļoti lipīgu slimību, kas bojā cilvēka nervu sistēmu. Kad Luzijai bija 16 gadi, sieviete, pie kuras viņa strādāja, viņai teica: ”Dievs tevi ir sodījis ar paralīzi, jo tu biji nepaklausīga un nejauka pret savu māti.” Vēl tagad, pēc daudziem gadiem, Luzija atceras, cik ļoti viņu sāpināja šie vārdi.

KAD DAMARISA UZZINĀJA, KA VIŅAI IR SMADZEŅU AUDZĒJS, tēvs viņai jautāja: ”Ko tu esi izdarījusi, ja jau ar tevi ir noticis kaut kas tāds? Tu noteikti esi izdarījusi kaut ko ļoti sliktu, un tagad Dievs tevi soda!” To dzirdot, Damarisa jutās pilnīgi satriekta.

Priekšstatam, ka slimības ir Dieva sods, ir sena vēsture. Kā norādīts grāmatā Bībeles zemju manieres un paražas (Manners and Customs of Bible Lands), Kristus laikā plaši izplatīts bija uzskats, ka ”slimības cēlonis ir grēks, ko izdarījis vai nu pats slimnieks, vai kāds no viņa radiniekiem, un ka tā ir par šo grēku uzsūtīts sods”. Publikācijā Viduslaiku medicīna un mēris (Medieval Medicine and the Plague) sacīts: ”Viduslaikos daudzi domāja, ka Dievs uzsūta mēri, lai sodītu viņus par grēkiem.” 14. gadsimtā Eiropā miljoniem cilvēku nomira mēra epidēmijā. Vai tas nozīmē, ka Dievs tolaik sodīja ļaunos? Vai tomēr mēri izraisīja bakteriāla infekcija, kā vēlāk tika noskaidrots medicīniskos pētījumos? Vai varētu būt, ka slimības ir veids, kā Dievs liek cilvēkiem ciest par viņu grēkiem? *

PĀRDOMĀM. Vai Jēzus būtu dziedinājis slimniekus, ja slimības un ciešanas būtu pelnīts Dieva sods? Vai viņš tādā gadījumā nebūtu rīkojies pretēji Dieva taisnīguma izpausmēm? (Mateja 4:23, 24.) Jēzus nekad nebūtu mēģinājis izlabot to, ko ir darījis Dievs. Viņš pats teica: ”Es allaž daru to, kas viņam patīk,” — un: ”Es rīkojos tieši tā, kā Tēvs man ir licis.” (Jāņa 8:29; 14:31.)

Bībelē par Dievu Jehovu ir skaidri teikts, ka ”visi Viņa ceļi ir tiesa”. (5. Mozus 32:4.) Piemēram, Dievs nekad neizraisītu lidmašīnas katastrofu, kurā ietu bojā simtiem nevainīgu cilvēku, ja vēlētos sodīt kādu, kas atrodas šajā lidmašīnā. Ābrahāms, kas bija uzticams Dieva kalps, izprata Dieva taisnīgumu un teica, ka Dievam nenāktu ne prātā ”iznīcināt taisno kopā ar bezdievīgo”. Šādu iespēju viņš aprakstīja ar vārdu: ”Nemūžam!” (1. Mozus 18:23, 25.) Bībelē ir arī minēts, ka ”Dievs neliek notikt ļaunam” un ”nedomā darīt.. viltu”. (Ījaba 34:10—12.)

Ciešanas, kas mums jāpiedzīvo, nav Dieva sods par kādu konkrētu grēku. Jēzus pats uz to ļoti skaidri norādīja, kad viņš un viņa mācekļi ieraudzīja cilvēku, kas kopš dzimšanas bija akls. ”Mācekļi viņam jautāja: ”Rabi, kas ir grēkojis — viņš pats vai viņa vecāki? Kāpēc viņš ir piedzimis akls?” Jēzus atbildēja: ”Grēkojis nav ne viņš, ne viņa vecāki, bet viņā jāparādās Dieva darbiem.”” (Jāņa 9:1—3.)

Sabiedrībā izplatīto maldīgo uzskatu dēļ Jēzus mācekļi droši vien bija pārsteigti, kad Jēzus viņiem paskaidroja, ka ne šis cilvēks, ne viņa vecāki nav izdarījuši grēku, kas būtu akluma cēlonis. Jēzus ne tikai padarīja cilvēku redzīgu, bet līdz ar to arī atspēkoja  aplamo viedokli, ka ciešanas ir Dieva sods. (Jāņa 9:6, 7.) Tie, kam mūsdienās ir smagas veselības problēmas, var smelties mierinājumu apziņā, ka viņu ciešanas neizraisa Dievs.

Kas teikts Bībelē

• ”Dievu nevar pārbaudīt ar ļaunu nolūku, un arī pats viņš nevienu tā nepārbauda.” (JĒKABA 1:13.) Visam ļaunajam, kas gadu simtiem ir mocījis cilvēci, arī slimībām, sāpēm un nāvei, drīzumā tiks darīts gals.

• Jēzus Kristus ”izdziedināja visus slimos”. (MATEJA 8:16.) Dziedinādams visus, kas nāca pie viņa, Dieva Dēls parādīja, ko Dieva valstība paveiks visā pasaulē.

• ”Viņš [Dievs] noslaucīs visas asaras no viņu acīm, un nāves vairs nebūs, arī bēdu, vaimanu un sāpju vairs nebūs. Agrākais ir pagājis.” (ATKLĀSMES 21:3—5.)

Bet kāpēc cilvēkiem jāpieredz tik daudz sāpju un ciešanu? Daudzus šis jautājums nodarbina jau gadsimtiem ilgi. Kurš pie tā ir vainīgs, ja jau tas nav Dievs? Atbildes uz šiem jautājumiem ir atrodamas nākamajā rakstā.