Mēs varam būt Dieva bērni

APTUVENI 30 gadu pēc Korejas kara beigām Dienvidkorejas valsts televīzija izveidoja īpašu programmu, lai palīdzētu korejiešiem atrast tuviniekus, kas pazuduši kara gados. Ar šīs programmas starpniecību vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku atrada pazudušos ģimenes locekļus. Atkalredzēšanās prieks bija neaprakstāms. Laikrakstā The Korea Times bija teikts: ”Nekad vēl korejiešu tauta nebija spontāni un vienlaicīgi lējusi tik daudz prieka asaru.”

Brazīlijā kādu zēnu, vārdā Sezars, tēvs mazotnē atdeva citai ģimenei, lai segtu savu parādu. Pēc desmit gadiem Sezars satika savu īsto māti un, viņu atradis, jutās tik laimīgs, ka atstāja savus turīgos audžuvecākus, lai dzīvotu kopā ar māti.

Cilvēki jūtas saviļņoti un laimīgi, ja izdodas atjaunot sarautās ģimenes saites un atgūt zaudētos tuviniekus, no kuriem viņi ilgi ir bijuši šķirti. Bībelē ir stāstīts, kā cilvēki zaudēja tuvas attiecības ar Dievu, un tajā arī ir paskaidrots, kā viņi var atjaunot šīs sarautās saites. Kā īsti šīs attiecības tika zaudētas, un kas mums jādara, lai tās atjaunotu?

Kā cilvēki zaudēja labas attiecības ar Dievu

Kādā Bībeles psalmā par Radītāju, Dievu Jehovu, ir sacīts: ”Pie Tevis ir dzīvības avots.” (Psalms 36:10.) Jehova ir radījis daudz saprātīgu būtņu, un visas viņam uzticīgās radītās būtnes ir kā liela, vienota ģimene, kuras Tēvs viņš ir. Šai ģimenei ir gan debesu daļa, ko veido eņģeļi, Dieva garīgie dēli, gan arī zemes daļa — cilvēki, kuriem saskaņā ar Dieva nodomu jābūt viņa bērniem uz zemes.

Kad pirmais cilvēks Ādams, pirmais Dieva dēls uz zemes, sacēlās pret Dievu, visa cilvēce tika šķirta no sava mīlošā Tēva un Radītāja, jo saceldamies Ādams pats zaudēja tiesības būt par Dieva bērnu un laupīja šo iespēju arī visiem saviem tobrīd vēl nedzimušajiem pēcnācējiem. (Lūkas 3:38.) Ar sava kalpa Mozus starpniecību Dievs šādi aprakstīja notikušā sekas: ”Pret [Dievu] ir apgrēkojušies; tie nav Viņa bērni.” No Ādama mantotā grēcīgā daba atsvešināja cilvēkus no Dieva, kas ir augstākajā  mērā pilnīgs un svēts. (5. Mozus 32:4, 5; Jesajas 6:3.) Tā visa cilvēce, var teikt, palika bez Tēva. (Efeziešiem 2:12.)

Lai uzsvērtu, cik dziļa plaisa šķir cilvēkus no Dieva, Bībelē par tiem, kas nepieder pie Dieva lielās ģimenes, ir teikts, ka viņi ir ”naidā” ar Dievu. (Romiešiem 5:8, 10.) Nonākuši atšķirtībā no Dieva, cilvēki daudz ir cietuši, jo viņi ir pakļauti nežēlīgajai Sātana varai un viņiem ir jāpieredz mantotā grēka un nepilnības bēdīgās sekas. (Romiešiem 5:12; Jāņa 14:30; 1. Jāņa 5:19.) Vai grēcīgi, nepilnīgi cilvēki var atgriezties Dieva ģimenē? Vai viņi var kļūt par Dieva bērniem vārda pilnā nozīmē — par tādiem Dieva bērniem, kādi bija pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, pirms viņi sagrēkoja?

Dievs aicina atpakaļ pazudušos bērnus

Jehova savā mīlestībā ir parūpējies, lai nepilnīgi cilvēki, kas viņu mīl, varētu atgriezties viņa vienotajā saimē. (1. Korintiešiem 2:9.) Apustulis Pāvils paskaidro: ”Dievs Kristū pasauli samierina ar sevi un nepieskaita cilvēkiem viņu pārkāpumus.” (2. Korintiešiem 5:19, JD-07.) Dievs Jehova ir devis Jēzu Kristu, lai viņš, upurēdams savu dzīvību, samaksātu izpirkuma maksu par mūsu grēkiem. (Mateja 20:28; Jāņa 3:16.) Apustulis Jānis dziļā pateicībā rakstīja: ”Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni.” (1. Jāņa 3:1.) Pateicoties izpirkuma upurim, cilvēkiem, kas paklausa Dievam, ir pavērusies iespēja atkal iekļauties viņa ģimenē.

Visi cilvēki, kas tiks piepulcēti Dieva ģimenei, būs saliedēti vienotā saimē sava debesu Tēva gādībā, taču Bībelē ir norādīts, ka viņi tiek pulcēti divās grupās. Bībelē sacīts, ka Dievs ir nodomājis ”visu apvienot zem vienas galvas — Kristus, ir to, kas debesīs, ir to, kas virs zemes”. (Efeziešiem 1:9, 10.) Kāpēc Dievs ir nolēmis rīkoties tā?

Pulcēdams savus bērnus divās grupās, Jehova sekmē savas ģimenes saskaņu. To var paskaidrot ar piemēru. Dieva ģimene ir tik liela, ka to var salīdzināt ar veselu tautu. Tautas mēdz veidot valstis, kurās neliela daļa cilvēku veido valdību, lai visā sabiedrībā valdītu likums un kārtība. Tiesa, neviena cilvēku valdība nav spējusi nodrošināt patiesu mieru, bet Dievs ir parūpējies, lai viņa bērniem būtu pilnīga valdība. Pirmajā grupā jeb ”tajā, kas debesīs,” ietilpst tie Dieva bērni, kurus viņš izraugās, lai tie debesīs veidotu šo viņa valdību jeb Valstību. No debesīm tie ”valdīs pār visu zemi”. (Atklāsmes 5:10.)

Dieva bērni uz zemes

Jehova pulcē kopā arī ”to, kas virs zemes”, proti, miljoniem cilvēku, kas dzīvo visās pasaules malās un kas gala iznākumā kļūs par viņa bērniem uz zemes. Kā gādīgs Tēvs viņš māca tos staigāt viņa mīlestības ceļu, lai šie cilvēki būtu saskanīgi un vienoti, kaut arī tie pieder pie visdažādākajām tautām. Pat varmācīgi, savtīgi, netikumīgi un Dievam nepaklausīgi cilvēki tiek aicināti ”salīdzināties” ar Dievu jeb atjaunot mierīgas attiecības ar viņu. (2. Korintiešiem 5:20.)

Bet kas notiks ar tiem, kas noraida Dieva aicinājumu nodibināt mieru ar viņu un kļūt par viņa bērniem? Jehova stingri vērsīsies pret šādiem cilvēkiem, lai viņa ģimene varētu dzīvot mierā un saskaņā. Nākotnē ir gaidāma ”bezdievīgo cilvēku tiesas un pazušanas diena”. (2. Pētera 3:7.) Dievs attīrīs zemi no visiem, kas saceļas pret viņu, un tas nesīs bezgalīgu atvieglojumu tiem, kas grib viņam paklausīt. (Psalms 37:10, 11.)

Tad sāksies tūkstoš gadu ilgs miera periods, kura laikā visi, kas atsauksies uz Dieva mīlestību, pakāpeniski atgūs pilnību, ko Ādams zaudēja. Pat mirušie tiks celti augšā. (Jāņa 5:28, 29; Atklāsmes 20:6; 21:3, 4.) Tā Dievs piepildīs savu solījumu, ka ”pati radība [proti, cilvēki] reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību”. (Romiešiem 8:21.)

 Kā atjaunot vienotību ar Tēvu

Sezaram un tiem tūkstošiem korejiešu, par kuriem bija stāstīts raksta ievadā, bija aktīvi jārīkojas, lai atjaunotu saites ar pazaudētajiem ģimenes locekļiem. Korejas iedzīvotājiem bija jāiesaistās programmā, savukārt Sezaram bija jāaiziet no audžuvecākiem. Arī mums pašiem kaut kas ir jādara, lai nodibinātu labas attiecības ar savu debesu Tēvu, Dievu Jehovu, un iekļautos viņa ģimenē. Kā mums būtu jārīkojas?

Ja vēlamies tuvoties Dievam un būt viņa bērni, mums ir jāiedziļinās viņa Rakstos, Bībelē, lai attīstītu stipru ticību Dievam un viņa solījumiem. Tā mēs iegūsim paļāvību, ka viss, ko Dievs mums māca, nāk mums par labu. Mums arī jāpaklausa Dieva padomiem un aizrādījumiem, kas mums liek labot nepareizu attieksmi un rīcību, jo Bībelē kristiešiem ir teikts: ”Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?” (Ebrejiem 12:7.)

Ja mēs tā darīsim, tas mainīs visu mūsu dzīvi. Bībelē teikts: ”[Jums] jāatjaunojas savā sirdsprātā un garā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.” (Efeziešiem 4:23, 24.) Pēc tam mums jāseko apustuļa Pētera aicinājumam: ”Kā paklausīgi bērni neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kurās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā.” (1. Pētera 1:14.)

Atradīsim savu vietu Dieva ģimenē

Kad Sezars atrada savu īsto māti, viņš bija priecīgi pārsteigts, uzzinot, ka viņam ir arī brālis un māsa. Arī mēs, ja tuvosimies savam debesu Tēvam, atradīsim daudz garīgu brāļu un māsu kristiešu draudzē. Mūsu saitēm ar draudzi kļūstot arvien ciešākām, ar laiku viņi varbūt pat kļūs mums tuvāki par miesīgajiem brāļiem un māsām. (Apustuļu darbi 28:14, 15; Ebrejiem 10:24, 25.)

Visi cilvēki joprojām tiek aicināti nodibināt labas attiecības ar debesu Tēvu un pievienoties garīgo brāļu un māsu saimei. Atsaucoties uz šo aicinājumu, mēs varam pieredzēt tikpat lielu prieku, kādu izjuta Sezars un tūkstošiem korejiešu, kad varēja atjaunot sarautās ģimenes saites.

[Attēls 10. lpp.]

Sezars 19 gadu vecumā kopā ar māti

[Attēli 12. lpp.]

Lai tuvotos Dievam, mums pašiem kaut kas ir jādara